Ekonomikas pieaugums 1.ceturksnī ir paātrinājies pat straujāk nekā bija gaidīts, sasniedzot 3.9% gada griezumā. Pret iepriekšējo periodu IKP pieaudzis par 1.5%. Lielākā nenoteiktība bija par celtniecības rezultātiem. Nav šaubu, ka gads nozarei kopumā būs ražīgs, taču rezultātus atsevišķos ceturkšņos noteiks tas, cik ātri izdosies ķerties pie lielo projektu īstenošanas, kā tie atspoguļosies statistikā. Jau pirms šodienas ziņas nebija šaubu, ka strauji attīstās rūpniecība un eksportējošās pakalpojumu nozares. Ekonomiskās aktivitātes pacēlums notiek visā Baltijā. Lietuvā IKP pieauguma temps 1.ceturksnī bija pat vēl nedaudz lielāks jeb 4.1%. Straujāka izaugsme vienā no trim valstīm stimulē pārējās, tāpat tās līdzīgi ietekmē notikumi citur pasaulē. Tikko publicēts Eiropas Komisijas pētījums rāda, ka izaugsmes tempu korelācija Baltijā ir ap 90%.
Šie notikumi rāda, cik grūti ir precīzi paredzēt ekonomikas cikla pavērsiena punktus. Ir brīži, kad ir skaidrs, ka valda pārāk liels optimisms vai pārāk liels pesimisms, ka tas kaut kad beigsies, bet nevar precīzi pateikt — kad tieši. Tas ir līdzīgi kā vērot ābolu, kurš kļūst arvien sarkanāks un kaut kad varētu krist. Viss periods kopš 2008.gada ir bijis pārspīlēta pesimisma periods.
Taču, ja reiz paātrinājums ir sācies, tad bez spēcīga negatīva šoka no ārpuses tas tik drīz neapstāsies. Straujāka izaugsme palielina optimismu, lielāks optimisms paātrina izaugsmi. Ekonomikā, kurā bezdarbs vēl ir tuvu desmit procentiem, un kurai ir ievērojama darbinieku rezerve citās valstīs, ilgstošs un spēcīgs izaugsmes paātrinājums ir iespējams. Šāds IKP pieaugums 1.ceturksnī faktiski garantē, ka šogad kopumā tas pārsniegs 4%. Ekonomika turpinās kāpināt tempu arī vismaz divos turpmākajos gados. Atšķirību starp pieauguma tempu 2016.gadā un 2017.gadā pirmkārt noteiks investīcijas. Eksports strauji attīstījās arī pērn, patēriņš būs diezgan remdens arī vēl šogad, taču notikumi darba tirgū agri vai vēlu “sasildīs” arī to.
Šo izaugsmes izrāvienu nodrošinājuši gan diezgan labvēlīgi ārējie apstākļi, gan iepriekšējos darbos eksporta nozarēs paveikto mājas darbu rezultāti. Eksporta produktu portfelim kļūstot daudzveidīgākam, bet tehnisko spēju klāstam — plašākam, uzņēmumu un nozaru mijiedarbības potenciāls aug eksponenciāli. Strukturālas pārvērtības privātajā sektorā nav tik populārs temats kā strukturālās reformas sabiedriskajā sektorā. Taču mūsu ekonomikas dinamiku daudz lielākā mērā nosaka privātais nekā sabiedriskais sektors.
Ne visiem šis izaugsmes paātrinājums būs patīkams. Straujāka attīstība var paātrināt iedzīvotāju skaita samazināšanos dažos reģionos. Ekonomiski dinamisko pilsētu iedzīvotāju ienākumiem augot ātrāk, viņi drīzāk pārcelsies uz labākiem mājokļiem, atbrīvojot vietu pārējās Latvijas iedzīvotājiem. Ir daudz uzņēmumu, kuri pastāv tikai tāpēc, ka vēl ir augsta bezdarba un zemu algu apvidi, kuri tiks “uzsūkti” ļoti strauji. Visi saka, ka grib straujāku attīstību, bet ne visiem šī attīstība atnesīs tieši to, ko viņi ir gaidījuši.
Latvijas ekonomikā ir sācies traks skrējiens, “jānoķer” ir ne tikai ES fondu apgūšanas termiņi, bet arī jāuzvar sacensība ar laiku plašākā nozīmē. Darba tirgū jau ir jūtama deviņdesmito gadu dzimstības krituma atbalss. Taču spēcīgs algu un darbavietu skaita kāpums vēl var piesaistīt atpakaļ desmitiem tūkstošu cilvēku, kuri citādi neatgriezeniski integrētos citu valstu sabiedrībās. Lai arī papildus stimuls, kuru radīs plānotā nodokļu reforma, būtu radījis daudz lielāku efektu iepriekšējos gados, tas tomēr vēl nav pilnīgi nokavēts. Palielināt budžeta deficītu, kad ekonomika jau diezgan strauji aug — tas izklausās pēc riskanta soļa. Taču IKP pieauguma temps šīs desmitgades izskaņā nozīmīgi ietekmēs iedzīvotāju skaitu arī ļoti tālā nākotnē, tātad arī Latvijas ekonomikas lielumu. Pat, ja valsts parāds tāpēc būs nedaudz lielāks, parāda ilgtspēja vienalga uzlabosies, turklāt ne jau tā šobrīd ir politikas prioritāte. Svarīgākais šobrīd ir nodrošināt Latvijas kā dzīvesvietas pievilcības kritisko
Pēteris Strautiņš, DNB bankas ekonomists
