Augustā mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzinājumā ar pērno augustu pieauga par 4,4%, tas bija jau trešais mēnesis pēc kārtas ar pozitīvu pieaugumu gada griezumā. Šādi mērot, tā ir straujākā izaugsme kopš februāra, lielā mērā pateicoties degvielas mazumtirdzniecības kāpumam par 11,3%. Acīmredzot ierobežotās iespējas doties uz “tālajām” ārzemēm veicināja ceļošanu Latvijā un reģionā. Augustā un vasarā kopumā ļoti labi bija pārtikas tirdzniecības dati, kas liecina, ka Latvijā uzturējās vairāk cilvēku nekā šajā laikā parasti.
Taču salīdzinājumā ar jūliju sezonāli izlīdzinātajos datos aktivitāte veikalos kopumā jau kritās par 0,7%. Vasaras pēdējā mēnesī tirdzniecību visdrīzāk vēl neietekmēja bažas par pandēmijas otro vilni, patērētāju noskaņojums šajā mēnesī vēl strauji uzlabojās. Iespējams, ka mērenos aktivitātes atplūdus izskaidro iepriekš atliktā patēriņa ietekmes mazināšanās. Ierobežotās iespējas iepirkties pavasarī palīdzēja panākt ļoti labus rezultātus jūnijā un jūlijā. Diemžēl septembrī patērētāju noskaņojums ir ievērojami pasliktinājies. Mazumtirgotāju noskaņojuma indekss nedaudz vēl pieauga, acīmredzot atspoguļojot patīkamo vasaras pieredzi, bet ar tirgotāju ticību gaišajai nākotnei rudenī var nepietikt.
Koronavīrusa izplatības ātrums pasaulē šobrīd ir augstākajā punktā, ja tic datiem par reģistrētajiem gadījumiem, vai vairākkārt atpaliek no aprīļa, ja tic žurnāla The Economist vērtējumiem par iespējamo nereģistrēto izplatību. Skaidrs ir tas, ka tieši pandēmijas ritms vēl vairākus ceturkšņus būs izšķirošais ekonomisko procesu virzītājs. Svarīga ir ne tikai realitāte, bet arī tās uztvere, politiķu un patērētāju pieņemtie lēmumi.
Otrā viļņa ietekme uz veikalu apgrozījumu būs mērenāka, bet tā būs. Nav sagaidāms, ka tuvāko mēnešu laikā varētu krasi pasliktināties nodarbinātības un ienākumu rādītāji. Šķetinot cēloņsakarību ķēdi, kas Latvijas ekonomikā sākas ārējā sektorā, lielām bažām it kā nav pamata. Latvijas eksportu veido nozares, kuru dzīvi vīruss nespēja sabojāt un nespēs (lielākā daļa preču eksporta, “balto apkaklīšu” pakalpojumi); nozares, kuras ir gandrīz apstājušās un otrreiz apstāties nevar (tūrisms); kā arī jomas, kas ir krīzē citu iemeslu dēļ (tranzīts). Nauda uz Latviju ir nākusi un nāks, bet patēriņu, tai skaitā tirdzniecību, var ietekmēt cilvēku uzvedības maiņa. Kā liek domāt notikumi valstīs, kur pandēmijas otrais vilnis jau ir aizvēlies krietni tālāk, cilvēki vairs nenobīsies tā, kā pavasarī, bet piesardzīgāki kļūs.
Ne par ko nav jābažījas pārtikas tirgotājiem, taču apakšnozares, kas saņēma aukstu dušu pavasarī, piemēram, apģērbu tirgotāji, atkal var piedzīvot grūtākus laikus. Šajā jomā izpaužas gan inficēšanās baiļu efekts, gan tas, ka cilvēkiem, vairāk laika pavadot mājās, mazāk rūp tas, ko viņi velk mugurā. Nemainīgi izcili klājas elektropreču tirdzniecībai, tā kopš aprīļa ik mēnesi gada griezumā ir augusi vismaz par ceturto daļu. Dažās nozarēs dziļam kritumam sekoja vētraina atgūšanās. Pulksteņu un dārglietu tirdzniecība no 43,6% krituma aprīlī nonāca līdz 22,7% kāpumam jūlijā, augustā pieaugot par 11,3%. Pretēja bija pasta un interneta tirdzniecības dinamika, no +25,3% aprīlī nonākot līdz -31,3% augustā, kad līdzās patērētāju uzvedības maiņai nozari ietekmēja viena uzņēmuma pārreģistrācija uz ārzemēm. Cilvēki ir rūpīgi sargājušies no vietām, kur risks “noķert” vīrusu varētu būt īpaši liels, lietoto preču tirdzniecība aprīlī kritās pat par 68,9%.
Tuvākajā nākotnē būs daudz smalku dilemmu par to, kā savienot ekonomiskās aktivitātes saglabāšanu ar cilvēku drošību. Latvijā līdz šim ir panākts visveiksmīgākais kompromiss Eiropā, un veiksmīgā stratēģija netiek mainīta.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
