Strautiņš: Darba tirgus ir silts un cerams, ka tāds arī paliks

Lai arī izaugsme pērn bremzējās un varētu teikt, ka gada beigās gandrīz apstājās, tomēr darba tirgus līdz pat gada beigām bija ļoti “silts”. Bezdarba līmenis 4.ceturksnī bija par 0,9 procentpunktiem mazāks nekā 2018. gada nogalē.

Diemžēl nevar paļauties, ka bezdarbs turpinās samazināties arī šogad. Gada sākumā bezdarba līmenis gandrīz noteikti ir mazāks nekā bija pērn 1. ceturksnī (6,9%), bet gada 2. pusē progress varētu apstāties, situācija varētu arī pasliktināties. Sagaidāms, ka bezdarba līmeņa pazemināšanās atsāksies 2021. gadā. Šobrīd vērtēju, ka 2020. gadā vidēji bezdarba līmenis būs 6,1% jeb par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā 2019. gadā, bet šobrīd jebkuri nākotnes vērtējumi ir jāuztver ar lielu skepsi.

Varam būt pārliecināti par tālākas nākotnes tendencēm, taču tuvākās nākotnes notikumi ir lielā noslēpumā tīti. Kalnu nogāzes tālumā var saskatīt skaidri, taču priekšā esošā ieleja ir dziļā miglā tīta. Pasaules ekonomika šobrīd ir visdīvainākajā, grūtāk saprotamajā, visneprognozējamākajā situācijā vismaz kopš 2008. gada. Starptautiskās finanšu institūcijas joprojām prognozē kontinuitāti, pat nelielu ekonomikas pieauguma paātrināšanos. Cerēsim, ka tā notiks, taču notikumi dažu turpmāko mēnešu laikā var iziet ārpus prognozētāju iztēles robežām. Vēl var cerēt, ka vīrusa epidēmija tiks ātri noslāpēta, kā tas varētu jau būt noticis lielākajā daļā Ķīnas, kur ārpus Hubejas provinces divas dienas pēc kārtas reģistrēts vien ap 20 inficēšanās gadījumu. Taču ir neiespējami izsekot visiem vīrusa nēsātājiem, tāpēc radīsies jauni infekcijas perēkļi kā pagājušajā nedēļā Korejā un Itālijā. Nevar izslēgt, ka lielu daļu pasaules aptvers karantīnas režīmi pilsētās, darba pārtraukšana uzņēmumos, krasa starptautiskās transporta kustības samazināšanās. Ir jāseko notikumiem pa dienām un pat pa stundām, jāliek lietā daudz iztēles, lai saprastu, kā turpinās tālāk virzīties domino efekts pasaules tirdzniecībā. Varbūt kaut kur varbūt slēpjas drūma patiesība, kuru vēl nezinām. Piemēram, vai tiešām nav neviena inficēšanās gadījuma Indonēzijā, kā šī valsts oficiāli apgalvo?

Nevajag krist panikā, vismaz par ekonomiku runājot. Ja būs Eiropas vai globāla mēroga ekonomiska ārkārtas situācija, tad būs arī ārkārtas atbalsta pasākumi, piemēram, būs eirozonas mēroga fiskālās un monetārās politikas stimuli, ECB atbalsts banku likviditātes nodrošināšanai, tās tad savukārt varēs atbalstīt savus klientus. Lielākais mierinājums — šī nebūs tikai Latvijas problēma. Turklāt mēs gandrīz noteikti nebūsim tie, kas būs sliktākajā situācijā, jo neesam visintensīvāk “satīklotā” pasaules daļa.

Epidēmijas ekonomiskie riski parādījās pie apvāršņa brīdī, kad darba tirgu jau bija sākušas ietekmēt pērnā gada ķibeles dažos eksporta sektoros. Rīgas rūpniecības uzņēmumi ziņo, ka ir kļuvis vieglāk atrast darbiniekus, piesakoties iepriekš tranzīta nozarēs strādājošajiem. Pagaidām datos nekas ļoti slikts nav redzams. Strādājošo skaits mēnešu datos decembrī bija mazāks nekā gada augstākajā punktā septembrī, bet šis ar sezonālajiem faktoriem izskaidrojamais kritums bija mazāks nekā 2018. vai 2016. gadā. Strādājošo skaits 4.ceturksnī kopā gada griezumā pieauga, atšķirībā no iepriekšējiem diviem ceturkšņiem, taču jāatzīmē, ka strādājošo skaita dati darbaspēka apsekojumā mēdz “šūpoties” bez loģiska skaidrojuma, kamēr aizņemto darbavietu dati rāda pakāpenisku kāpumu, kas labāk iekļaujas kopējā makro datu ainā. Šobrīd darbu zaudējušajiem ekonomiski aktīvākajās pilsētās nav daudz jāuztraucas par darba atrašanu. 4. ceturksnī bezdarbnieku kopējais skaits (57,9 tūkstoši) bija mazāks nekā nekustamo īpašumu burbuļa ēras zemākajā punktā (59,9 tūkstoši), tiesa, bezdarba līmenis vēl ir nedaudz augstāks, jo darbaspējīgo skaits tad bija par 17% lielāks. Līdz pēcpadomju ēras zemākajam bezdarba līmenim jeb 5,3% vēl esam 0,7 procentpunktu attālumā. Tas varētu tikt sasniegts nākamajā vai aiznākamajā gadā.

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists