Latvijas ekonomika ir atkarīga no tā, kas notiek pasaules tirgos, taču ne pilnībā. Šī gada sākums tam ir ļoti laba ilustrācija. Laikā, kad apstrādes rūpniecība ES ir recesijā vai tuvu tam, Latvijā tās ražošanas apjoms gada griezumā februārī audzis par 5,7%. Salīdzinājumā ar janvāri ražošanas apjoms bija par 1,9% lielāks (sezonāli izlīdzinātie dati). Izaugsmes palēnināšanās turpmākajos mēnešos nav gaidāma. Strauji attīstīties turpina metālapstrāde un mašīnbūve — nozares, kuras Eiropā iet cauri pamatīgu satricinājumu posmam.
Mašīnbūvē darbojas ļoti vienkārša loģika. Aizvadīto gadu straujo kāpumu nodrošina galvenokārt ražošanas pārcelšana uz Latviju starptautisko grupu ietvaros. Tām strādāt šeit ir lētāk nekā Rietumu un Ziemeļeiropā. Tāpēc, ja sarūk pieprasījums, vispirms tiek samazināta ražošana Vācijā, nevis Latvijā. Luminor rīcībā ir nozares aptaujas dati, kas vēsta, ka strauji augošu ražotāju īpatsvars šogad samazināsies, taču kaut neliels kāpums būs lielākai uzņēmumu daļai nekā pērn. Ļoti iespējams, ka metālapstrādes un mašīnbūves izlaide šogad augs lēnāk nekā pērn, taču ātruma maiņa būs pakāpeniska.
Pēc pērnā gada izcilajiem rezultātiem kokapstrādes attīstības bremzēšanās ir neizbēgama, februāris it kā par to liecina, ražošanai gada griezumā pieaugot par 4,8%. Savukārt pārtikas pārstrādei šis gads būs labāks nekā iepriekšējais, izsīkstot pērnā gada piena pārstrādes negadījumu ietekmei, bet lielākajai daļai zivju pārstrādes koncentrējoties vienā strauji augošā uzņēmumā.
Ja uz priekšu velk visi trīs lielie rūpniecības “vaļi”, tad jau var mazāk uztraukties par to, kas notiek pārējās nozarēs. Taču arī tajās kopaina nav slikta. Strauji lejup planē apģērbu ražošana (-18,2% gada griezumā janvārī un februārī), tas ir neatgriezenisks process, ko nosaka algu kāpums. Tekstilrūpniecībā automatizācijas iespējas ir lielākas, tajā ražošana augusi par 6,4%. Par 7,3% gada pirmajos divos mēnešos augusi perspektīvā ķīmijas rūpniecība. Pēc makro kontekstā neiederīgās minerālu ražošanas samazināšanās pērnā gada nogalē un šī gada janvārī, tā februārī pieaugusi par 3,8%, ar nepacietību gaidīsim turpmākās ziņas. Poligrāfijas dati (+12.1% gada pirmajos divos mēnešos) šogad ir krietni saderīgāki ar nozares lielo uzņēmumu starpā valdošo noskaņojumu nekā pērn. Lielākais nepatīkamais pārsteigums šogad ir mēbeļu ražošanas sarukšana par 6,2%, vismaz no nozares vadošajiem spēlētājiem šādi signāli nav saņemti.
Pērnā gada otrā pusē pasaules apstrādes rūpniecībai auksta ūdens šalti sagādāja Ķīnas ekonomikas mini-krīze, kā arī laika apstākļi un regulējuma maiņa Eiropā. Pienāk pus-pārliecinoši signāli, ka Ķīna stabilizējas, bet Eiropas izcelsmes ķibeles bija ar pārejošu raksturu. Luminor prognozē, ka Latvijas apstrādes rūpniecība šogad augs straujāk nekā pērn, apmēram par 5%, un šobrīd nav nekāda iemesla šo prognozi mainīt. Arī citur Baltijā klājas labi. Piemēram, Igaunijā pieaugums gada griezumā februārī bija 7%.
Rūpniecībai kopumā šogad neklājas tik labi kā apstrādes rūpniecībai, bet to galvenokārt nosaka laika apstākļi, kas ir pārejoši un neko nevēsta par ekonomikas attīstības tendencēm. Enerģētikā februārī bijis kritums par 25,9%, kas ir daudz pat šai svārstīgajai nozarei. Arī turpmākajos mēnešos tās dati būs ļoti “spilgti”. Pavasara palu gandrīz nemaz nebija, laika apstākļi un prognozes vēsta, ka vasaras mazūdens periods upēs var iestāties jau ziedoņa laikā. Turklāt marts ir bijis visnotaļ patīkams, arī par aprīli būtu grēks sūdzēties, līdz ar to pieprasījums pēc centralizēti ražotā siltuma ir mazs. Daļēji to kompensēs ieguves rūpniecība, jo tas, kas hidroenerģētiķiem ir slikti, kūdras ieguvējiem ir labi. Ātrāk var sākties ceļu būves sezona, līdz ar to arī karjeros viss notiks.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
