Šteinbuka: Jaungads vasarā – piecas nākamā gada apņemšanās

Reizēm labs ieteikums ir vērtīgāks par naudu – tāda vismaz ir teiciena “labs padoms zelta vērts” būtība – , un katrs droši vien zinās kādu pamācošu stāstu, kurā prātīgs padoms galveno varoni paglābj no nepatikšanām un beigās pat palīdz tikt pie bagātības.

Kāds tam sakars ar Eiropu? Tieši šodien Eiropas Komisija nāk klajā ar saviem padomiem jeb ikgadējām rekomendācijām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, arī Latvijai. Tie iezīmē nākamā gada laikā veicamos darbus. Zelta vērti šie padomi ir divu iemeslu dēļ – tāpēc, ka tie attiecas uz Latvijai svarīgām nozarēm, no kurām atkarīga valsts un visu cilvēku labklājība, un no to izpildes atkarīgs arī Latvijai pieejamais Eiropas zelta jeb struktūrfondu naudas apjoms.

Atšķirībā no pasakām, kurās parasti tiek doti trīs padomi, šoreiz tādu ir pieci – precīzāk, pieci bloki, kas sastāv no vairākiem reformu ieteikumiem. Nešaubos, ka tie šķitīs atbalstāmi arī Latvijas cilvēkiem, atšķirīgas varētu būt tikai katra prioritātes. Nodokļi, izglītība, sociālā palīdzība un veselības aprūpe, tieslietas, energodrošība ir jomas, kas tieši skar ikviena Latvijas iedzīvotāja dzīvi.

Budžeta un nodokļu jomā, piemēram, ieteikts samazināt nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, vienlaikus to pārnesot uz nekustamā īpašuma un vides nodokļiem, kā arī samazināt ēnu ekonomiku.

Svarīgi ir arī palīdzēt cilvēkiem nopelnīt vairāk, bet tam nepieciešama laba, darba tirgus prasībām atbilstoša izglītība. Tādēļ Eiropas Komisija iesaka Latvijai uzlabot profesionālās izglītības kvalitāti un palīdzēt jauniešiem atrast darbu. Īpaši tiem, kas ne strādā, ne mācās.

Latvijā proporcionāli dzīvo visvairāk cilvēku Eiropas Savienībā, kuri atzīst, ka viņu vajadzības pēc veselības aprūpes nav apmierinātas. Lielie pacientu līdzmaksājumi par pakalpojumiem un recepšu medikamentiem, garās rindas uz operācijām, novecojošais personāls un speciālistu trūkums rada veselības aprūpi mazāk pieejamu gan mazāk turīgajiem, gan iedzīvotajiem ārpus Rīgas. Protams, svarīgi ir veselības aprūpei paredzēt vairāk naudas, taču vismaz tikpat svarīgi ir efektīvi tērēt jau tagad pieejamo.

Atlikušie divi ieteikumu bloki attiecas uz energoefektivitāti un drošību – no ēku siltināšanas līdz savienojumiem ar kaimiņvalstīm – un tiesu sistēmu un valsts administrāciju, piemēram, reformām maksātnespējas procesā un labāku valsts uzņēmumu pārvaldi.

Nesenā krīze parādīja, ka neveiksme vienā ES valstī var sašūpot arī citas, tāpēc atšķirībā no pasakām, kur labo padomu izmantošana paliek katra paša ziņā, šo izpildei sekos Eiropas Komisija. Rekomendācijas kļūs saistošas pēc tam, kad tās būs apstiprinājuši dalībvalstu pārstāvji – tam jānotiek līdz jūlija sākumam. Tad sāksies darbs, kura izpilde tiks uzraudzīta divpusējā Latvijas un Komisijas dialogā, bet pēc gada Eiropas Komisija, izvērtējusi paveikto, nāks klajā ar jauniem ieteikumiem – tādēļ, ka atšķirībā no pasakām dzīvē veicamie darbi mainās, taču nebeidzas.

Eiropas Komisijas rekomendācijas un analīzes dokumentu var atrast interneta vietnē: ec.europa.eu.

Inna Šteinbuka, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja