Šogad papildus naudu veselības aprūpei garantēt nevar, paziņo premjers

Šī gada budžets jau ir apstiprināts, tāpēc nevar garantēt, ka algām veselības aprūpē šogad varēs atvēlēt vēl vairāk naudas, šorīt LTV raidījumā “Rīta panorāmā” atzina premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš uzsvēra, ka šobrīd katra iestādei ir piešķirts finansējuma palielinājums, bet, cik no tā tiek piešķirts algām, cik tiek novirzīts citiem mērķiem, ir pašas medicīnas iestādes atbildība un valsts to nediktē.

“Es ceru, ka tādas problēmas, kā šobrīd ir Dzemdību namā, esmu pārliecināts, ka ministre to novērsīs,” sacīja premjers,

Premjers stāstīja, ka pašlaik notiek sarunas par ievērojamu finansējuma palielināšanu medicīnai arī nākamgad, bet šogad papildu naudu var iegūt tikai no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem vai, pārdalot finansējumu, kas bija paredzēts citām lietām, bet nav iztērēts. Vienlaikus gan viņš uzsvēra, šobrīd garantijas, ka veselības nozarei tiks atvēlēts lielāks finansējums, nevar sniegt.

Viņš arī atgādināja, ka iecerētā veselības aprūpes sistēmas sakārtošana paredz izvērtēt sociālo iemaksu saistību ar veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu. Jaunais veselības aprūpes finansēšanas modeļa piedāvājums varētu tikt izstrādāts līdz marta sākumam.

Tāpat premjers uzsvēra, ka veselības aprūpes pakalpojumus, tāpat kā līdz, šim saņems visi Latvijas rezidenti, bet varēs uzskaitīt, kā saistīta pakalpojumu saņemšana ar sociālajām iemaksām.

Kā zināms, ka valdība pērn atbalstīja Veselības ministrijas (VM) virzīto veselības aprūpes finansēšanas modeļa variantu, kas paredz finansējumu medicīnai nodrošināt ar valsts obligāto universālo apdrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem.

Veselības aprūpes finansēšanas modelis neparedzēs tā atdošanu privātajiem apdrošinātājiem, bet gan papildu līdzekļu ieguldīšanu veselības aprūpes sistēmā. Tāpat valdība vienojās, ka, sagatavojot valsts budžetu 2018.gadam, veselības aprūpe tiks noteikta kā prioritāte.

Šis modelis balstās uz pašreizējā vienlīdzības principa saglabāšanu visiem valsts iedzīvotājiem. Neatkarīgi no to ienākuma līmeņa, veselības stāvokļa vai vecuma tiktu nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, kas nav tieši sasaistīti ar katra indivīda veiktā maksājuma apmēru.

Tāpat ar šo modeli tiek nodrošināta iedzīvotāju finansiālā aizsardzība, saglabājot vienoto pakalpojumu apmaksas daļu un pasūtītāju – valsts iestādi, ar kuras starpniecību plānots turpināt organizēt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu iegādi, būtiski nepalielinot administratīvās izmaksas.

Foto: Saeimas kanceleja