Slimības lapu ierobežošanai meklēs citus risinājumus

Slimības lapu ierobežošanai tiks meklēti citi risinājumi, atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Otrdien Ministru kabinets uzklausīja Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem izmaiņām darbnespējas lapu izsniegšanas un apmaksas kārtībā. LM rosina darbiniekam nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām, nevis tikai pirmo dienu, kā tas ir šobrīd.

Neraugoties uz faktu, ka ar šādu priekšlikumu nākusi klajā pati ministrija, labklājības ministrs Jānis Reirs (V), paziņojis, ka tā nemaz neatbalstot savu izstrādāto ierosinājumu. Jautāts, kāpēc tad ministrija nākusi klajā ar šādu priekšlikumu, ministrs skaidro, ka tāds bijis iepriekšējās sēdes protokola lēmums, kurā uzdots izstrādāt priekšlikumus, kas samazinātu sociālā budžeta izdevumus.

“Labklājības ministrija šādu piedāvājumu nav izteikusi,” apgalvoja Reirs.

Premjers tikmēr norāda, ka satraukumu par slimības lapu pieaugošā skaita ietekmi uz sociālo budžetu nesen ministru seminārā pauduši valdības pārstāvji, kuri rosinājuši vērtēt iespējas ierobežot slimības lapu pieauguma skaitu.

Aicināts vērtēt faktu, ka Reirs valdībā iesniedzis ziņojumu ar priekšlikumiem, ko pats neatbalsta, Ministru prezidents sacīja, ka viņš šādu rīcību nenosoda, jo LM sagatavojusi ziņojumu valdības uzdevumā, turklāt par ministrijas priekšlikumiem neesot notikušas diskusijas.

“Valdība tikai pieņēmusi zināšanai Labklājības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, un nekādi likumprojekti netiek gatavoti šāda priekšlikuma virzīšanai tālāk,” apgalvoja labklājības ministrs Reirs.

Premjers pieļāva, ka valdība neatgriezīsies pie LM priekšlikumiem, bet tiks meklēti citi risinājumi.

Kā liecina LM rīcībā esošā informācija, 2014. gadā slimības pabalsts tika piešķirts 222 900 gadījumos, tad 2016. gadā 276 400 gadījumos. Turklāt attiecīgi pieaug arī izdevumi slimības pabalstu nodrošināšanai no Invaliditātes, maternitātes un slimību speciālā budžeta. 2014.gadā tie bija 82,2 miljoni eiro, bet 2016. gadā – jau 134,8 miljoni eiro. Savukārt no Darba negadījumu speciālā budžeta 2014. gadā tie bija 2,7 miljoni eiro, bet 2016. gadā – 3,9 miljoni eiro.

Foto: Valsts kanceleja