Valsts drošības dienests jau pagājušajā gadā pievērsis uzmanību biznesa shēmai, ko Ukrainas aviodzinēju ražotājs izmanto, lai apietu savas valdības aizliegumu tirdzniecībai ar Krieviju. Pārbaudē konstatēts, ka Latvijas firmas starpniekošana preces nogādāšanai Krievijā nav noziegums. Un arī Ukrainas vēstniecībai par šo shēmu nav nekas sakāms. Visi draudzīgi piever acis, jo nauda ripo, raksta NRA.lv.

Tirgošanos ar tādām precēm, kas var tikt izmantotas militāriem mērķiem vai vienlaikus – gan civiliem, gan militāriem mērķiem, uzrauga vairākas institūcijas, tostarp Valsts drošības dienests. Un, lūk, iestādes atbilde par konkrēto shēmu, kā Ukrainā – uzņēmumā Motor Sich – ražotie aviācijas dzinēji un to detaļas ar Latvijas uzņēmuma Aeroservice starpniecību nonāk Krievijā:

«Informējam, ka VDD 2019. gadā veica pārbaudi saistībā ar minētā Latvijas uzņēmuma veiktajiem darījumiem. Pārbaudes gaitā VDD šā uzņēmuma darbībā nekonstatēja starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju iespējamu pārkāpumu, kā arī cita veida noziedzīga nodarījuma pazīmes. Vēršam uzmanību, ka rakstā minētās Ukrainas noteiktās sankcijas Latvijas Republikai nav juridiski saistošas.»

Ko garantē licence

Principā Valsts drošības dienesta atbilde ir tāda pati, kādu sniedza Ārlietu ministrija, tikai krietni īsāka – visi papīri kārtībā. Taču tas nemaina lietas būtību: Krievija ir iebrukusi Ukrainā, okupējusi Krimu un, visticamākais, grasās to izdarīt ar Luhansku un Donbasu. Abas valstis faktiski atrodas karastāvoklī, bet veikli darboņi, apejot tirdzniecības aizliegumu, gādā no Ukrainas uz Krieviju aviācijas dzinējus, un Latvija šajā shēmā strādā kā starpnieks. Jāatgādina, uzmanību uz šo neglīto faktu vērsa neformālais militārais portāls Varabungas, un Neatkarīgā to aprakstīja divās publikācijās. Stratēģisks skandāls: Latvija Krievijai eksportē Ukrainas aviodzinējus (2. aprīlis) – pērn un aizpērn notikuši vairāki vērienīgi starpniecības darījumi, padarot Latviju par aviācijas dzinēju eksporta lielvalsti, bet uzņēmumam SIA Aeroservice nodrošinot daudzu miljonu apgrozījumu un iespaidīgu peļņu. Un otrs raksts: Aviodzinēju stratēģiskajā skandālā visi papīri kārtībā (6. aprīlis). No Ārlietu ministrijas skaidrojuma izriet, ka tā spēj kontrolēt stratēģiskas nozīmes (militārs) un divējāda pielietojuma (civils/militārs) preču apriti Krievijā, un ministrijas izdotās licences garantē, ka Latvijas starpniecības bizness ir legāls, jo Krievijā nogādātie helikopteru Mi8 dzinēji tiek izmantoti tikai civiliem mērķiem.

«Ņemot vērā ES sankcijas attiecībā uz Krieviju, šādas licences netiek izsniegtas militāriem gala lietotājiem. Licences izsniedz tikai un vienīgi tādiem helikopteriem, kas ir reģistrēti Krievijas civilajā reģistrā, un tos izmanto civiliem mērķiem.»

Vai var ticēt Krievijai

Par Latvijas institūciju spējām kaut ko kontrolēt Krievijā ir stipri skeptisks šā skandāla pirmavots – neformālais militārais portāls Varabungas.

Tātad, lai nebūtu šķēršļu Ukrainā ražoto Mi un Ka sērijas dzinēju pirkšanai-pārdošanai uz Krieviju, nepieciešams, lai:

1) pircējs ir nemilitārs;

2) helikopters, kuram dzinēju plāno uzstādīt, iekļauts civilo lidaparātu reģistrā;

3) uzdevumi, kurus veic helikopters ar Latvijā pirktajiem dzinējiem, ir civila rakstura.

Kā secina Varabungas, pirmie divi kritēriji – filtri saistīti ar apliecinājumu, labticību un nelielu birokrātiju: «Cik ticamas ir RU «spravkas», ka kompānija-pircējs ir pacifistiskāka par Romas pāvestu, komentārus neprasa. Kurš grib, var ticēt arī tam, ka GE uzbruka RU, bet Krimu okupēja vietējās zemessardzes, kas ekipējumu nopirka mednieku veikalā. Vai dzinēju var neuzstādīt (a, mēs pārdomājām) un pārdot tālāk? Kā jebkuru detaļu. Jā, dzinēja VIN kods, iespējams, būs izsekojams, bet kurš te to izseko(s)?» Taču visslidenākais ir trešais kritērijs – uzdevumi, kādiem lieto konkrēto lidaparātu. «RU apstākļos tas nav pārbaudāms principā. Tomēr arī tad, ja MIERA laikā viss ir atbilstoši apliecinājumiem, kas notiek KARA gadījumā? Kā jebkurā citā valstī RU var MOBILIZĒT civilos helikopterus un izmantot tos detaļās vai vienā gabalā KARA mērķiem. RU helikopteru civilie modeļi, kā likums, ir cēlušies no militārajiem, kas atrodas oficiālā bruņojumā, nevis otrādi.»

Kā pārbūvēt helikopteru

Lai civilo helikopteru Mi pielāgotu militāriem mērķiem, jāpieliek minimālas pūles – kamuflāžas krāsojums, sakaru ierīces, viltus mērķu izšaušanas iekārta, un desanta transports gatavs. Ja pieliek stiprinājumus raķešu iekārtām, bumbām un balstu ložmetējam, tas jau ir kaujas helikopters. Un Latvijas Ārlietu ministrijas licence dzinēja pielietojumam tikai civiliem mērķiem tā kaujasspējas nekādi nemazinās. Pat tad, ja šis helikopters atlidos uz Latviju.

Taču mūsu oficiālās iestādes nekādus riskus šajā shēmā nesaskata, un Latvija turpina pārkraut dzinējus no Ukrainas Krievijai, tādējādi palīdzot apiet ukraiņiem viņu pašu aizliegumu piegādāt svarīgas preces ienaidniekam.

Kā šo stāstu rezumē Varabungas: «UA izliekas, ka pārdod dubultā pielietojuma mantu ES un NATO valstij, un iekasē peļņu, ES un NATO valsts izliekas, ka tic pircēja godaprātam, un iekasē nodokļus. Profits katrā posmā.»

Imants Vīksne