Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) vēlas, lai Valsts izglītības satura centrs (VISC) nepubliskotu konkrētu skolu eksāmenu rezultātus un tie netiktu izsniegti arī trešajām pusēm. Pašām skolām būtu jālemj, vai tos rādīt citiem vai nē. Aptaujātie skolu direktori, vecāki un politikas veidotāji gan nav vienisprātis, vai no tā būtu jāatsakās, raksta NRA.lv.
Sabiedrība ir tiesīga uzzināt eksāmenu rezultātus, uzskata izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Protams, tas nav vienīgais kvalitatīvas izglītības rādītājs, tāpēc skolu reitingos būtu iekļaujami arī citi parametri, pēc kuriem vecāki varētu vērtēt, kur savus bērnus sūtīt apgūt zinības. Jo skola vērtējama arī pēc tās vides draudzīguma, interešu izglītības piedāvājuma un, vēl jo svarīgāk – katra bērna izaugsmes rādītājiem. To ir grūtāk novērtēt, taču tieši tas ir ļoti nozīmīgi gan bērniem, gan vecākiem. Katrā ziņā jāpanāk, lai skolēni mācītos dzīvei, nevis eksāmeniem, kā tas joprojām notiek daļā izglītības iestāžu.
VISC vadītājs Guntars Catlaks norāda, ka ir iepazinies ar LIVA lūgumu, kurā uzsvērts negatīvs blakus efekts centralizēto eksāmenu rezultātu publiskošanai – skolu reitingu veidošana. Tomēr šobrīd nav plānots atteikties no līdzšinējās prakses. «Protams, skolas kvalitāti raksturo ne tikai centralizēto eksāmenu rezultāti. Tomēr, ņemot vērā, ka izglītības iestādes īsteno programmu, par kuru maksā valsts, respektīvi, nodokļu maksātāji, sabiedrībai ir tiesības zināt skolēnu sniegumu,» teic G. Catlaks.
Skolu direktoru vidū nav vienprātības – vieni ir par publiskošanu, citi – pret. Raunas vidusskolas direktors Edgars Plētiens atbalsta LIVA lūgumu. Eksāmenu rādītājus ir svarīgāk izvērtēt katrai skolai atsevišķi, nevis salīdzinājumā ar citām. «Man ir būtiski redzēt, vai manu skolēnu rezultāti pa gadiem aug vai slīd uz leju, un izvērtēt, kāpēc tas tā notiek. Tieši skolas iekšienē, nevis salīdzinājumā ar citām skolām. Ko man tas dos, ja redzēšu procentus, piemēram, Cēsu ģimnāzijās, jo izglītības vides tur un pie mums ir atšķirīgas,» uzsver E. Plētiens, piebilstot, ka var jau dažādus datus publiskot, bet ir nozīmīgi – kam tie tiek izmantoti. Jau uzsākot strādāt šajā amatā, viņš esot vecākiem paudis, ka koncentrēsies uz savas, ne citu skolu darbu un sasniegumiem. Viņaprāt, viens no veidiem, kā informēt par skolu un tās vidi, ir skolu pašvērtējums. Līdz šim tas gan ir bijis ļoti subjektīvs, jo vadība ieliek to, ko uzskata par vajadzīgu – nereti «garu garos palagos». Patlaban top jauns formāts, kurā daudz koncentrētāk un objektīvāk varēs iepazīties ar skolas sasniegumiem.
Krāslavas Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Tukāns domā, ka nav liela nelaime, ja arī turpmāk jebkurš varēs ielūkoties VISC mājaslapā un uzzināt, kā katras skolas audzēkņiem veicies pārbaudījumos. Zināmā mērā jau tas ietekmē vecāku lēmumu, izvēloties, uz kuru skolu sūtīt savu atvasi, taču ir arī citi aspekti, kas tiek ņemti vērā. Taču tas būtiskāk ir vietās, kur vienuviet ir vairākas mācību iestādes, nevis viena vai divas.
Rudzātu vidusskolas eksdirektors Vladislavs Spriņģis ir pārliecināts, ka eksāmenu rezultātus nevēlas redzēt tās skolas, kam tie ir slikti. Viņam šajos sarakstos nekad nav bijis kauns ielūkoties. Jā, Rudzātu vidusskola nav varējusi mēroties spēkiem ar Rīgas centra skolām, taču tai arī nekad nav bijusi iespēja atlasīt skolēnus konkursā. Tomēr kopumā tā vienmēr bijusi labāko mazo skolu vidū, atstājot aiz sevis dažu labu valsts ģimnāziju. Metodes reitingu noteikšanai ir dažādas, bet centralizētie eksāmeni ir vieni no parametriem. Tas ir kā sportā – tur taču arī rezultāti tiek publiskoti un sportistu sasniegumi salīdzināti. Jābūt ir stimulam, konkurencei, citādi attīstība apstājas, gribam to atzīt vai ne, uzsver V. Spriņģis.
Arī Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas direktors Pēteris Ševčenko ir par publiskošanu. Lai gan viņa vadītās skolas audzēkņu sniegums atpaliek no Rīgas valsts ģimnāzijām, sūdzēties par to nevarot. Tomēr šie reitingi būtu jāskaidro, jo «pliki skaitļi» ir vienpusīgs redzējums un nekādā ziņā nav uztverams kā absolūta vērtība. Patiesībā jau neesot nekā cita, ko likt vietā, un nav arī kritēriju, kas skaidri liktu saprast, kas ir kvalitatīva izglītība.
Vecāku pārstāvji arī nav vienisprātis par to, vai no šādiem sarakstiem būtu jāatsakās vai nē. Druvas vidusskolas vecāku padomes priekšsēdētājs Sandis Sproģis un Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas vecāku padomes locekle Ieva Pilskalliete noteikti vēlētos tos redzēt arī turpmāk. Tas noteikti esot viens no atskaites punktiem, kas kalpo, izvēloties bērniem skolu, jo rāda, kā strādā pedagogi. Savukārt Latvijas vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa teic: skolu salīdzināšana no šāda skatu punkta nebūtu atbalstāma. Diemžēl ir nostiprinājusies šāda tradīcija – notiek sacensības atzīmēs, un pēc tām tiek vērtēts skolas prestižs tā vietā, lai ņemtu vērā citus kritērijus, kā iekļaujošo izglītību, vides pieejamību, atpūtas un interešu izglītības iespējas. Te būtu darbs skolām savās mājaslapās, informējot, cik bērniem draudzīga skola tā ir. Protams, sniedzot arī tam pierādījumus.
Arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure uzskata, ka labākajā variantā skola būtu vērtējama pēc katra bērna snieguma un tā, kā viņš skolā jūtas. Jo centralizētie eksāmeni un reitingi jau ir tikai mārketinga sastāvdaļa, nekas vairāk.
Aisma Orupe
Foto: Pixabay
