2014. gada septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču eksporta vērtība faktiskajās cenās palielinājās par 12,7% un importa – par 15,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.
Septembrī Latvija eksportēja preces 914,0 milj. eiro apmērā, bet importēja – par 1 138,2 milj. eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 44,5% (2014. gada augustā – 45,1%).
Augu valsts produktu eksports septembrī salīdzinājumā ar augustu sezonalitātes ietekmē pieauga par 37,7 milj. eiro jeb 2,4 reizes. Visvairāk augu valsts produktu eksportu ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums – par 32,9 milj. eiro jeb 10,7 reizes. Septembrī visvairāk tas tika eksportēts uz Irānu – 13,5 milj. eiro, Spāniju – 8,0 milj. eiro, Turciju – 6,5 milj. eiro un Dāniju – 2,7 milj. eiro.
Svarīgākās izmaiņas eksportā septembrī, salīdzinot ar augustu: pārtikas rūpniecības ražojumu eksports palielinājās par 18,3 milj. eiro jeb 22,4%,ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports pieauga par 11,2 milj. eiro jeb 19,9%,minerālproduktu eksports palielinājās par 10,4 milj. eiro jeb 13,9%,parasto metālu un to izstrādājumu eksports samazinājās par 3,1 milj. eiro jeb 3,9%.
Svarīgākās izmaiņas importā septembrī, salīdzinot ar augustu: satiksmes līdzekļu un to aprīkojumu imports palielinājās par 26,9 milj. eiro jeb 54,4%, mehānismu un mehānisko ierīču; elektroiekārtu imports pieauga par 25,3 milj. eiro jeb 12,8%,minerālproduktu imports palielinājās par 18,7 milj. eiro jeb 12,6%,ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports palielinājās par 14,2 milj. eiro jeb 15,4%,
tekstila un tekstilizstrādājumu imports pieauga par 10,7 milj. eiro jeb 20,8%.
Septembrī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (19,4% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,8%), Vācija (6,5%) un Polija (5,2%), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,5% no importa kopapjoma), Vācija (10,8%), Polija (10,6%) un Somija (7,3%).
Nozīmīgākais partneris tirdzniecībā ar trešajām valstīm bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā septembrī veidoja 12,4%, bet importā – 7,5%.
Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta palielināšanos 2014. gada septembrī salīdzinājumā ar 2013. gada septembri ietekmēja stipro alkoholisko dzērienu eksporta pieaugums par 11,8 milj. eiro jeb 32,6%. Savukārt dzelzs un tērauda eksports samazinājās, sarūkot dzelzs atkritumu un lūžņu eksportam par 12,7 milj. eiro jeb 66,9%.
Dzelzs un tērauda importa palielināšanos 2014. gada septembrī salīdzinājumā ar 2013. gada septembri visvairāk ietekmēja plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu importa pieaugums par 4,7 milj. eiro jeb 27,9%. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu ietekmēja dīzeļdegvielas importa kritums par 15,5 milj. eiro jeb 13,6%.
