Kā prognozējām, pēc ļoti vārgās gadu mijas ekonomikas aktivitāte otrajā ceturksnī ir nedaudz pieaugusi, un IKP ceturkšņa laikā pakāpies par 0.4% (sezonāli izlīdzināts). Gada griezumā izaugsme nav paātrinājusies un bija 2.1% (sezonāli neizlīdzināts). Šogad pirmajā pusgadā IKP tātad audzis par samērā gausiem 2.1%.
Izaugsmi iegrožojošos apstākļus kopumā, šķiet, vismaz daļēji var raksturot kā – mājsaimniecības ir piesardzīgas tērēt, bet uzņēmumi nav pārliecināti, vai un kur investēt. Mazumtirdzniecības apgrozījums šī gada otrajā ceturksnī pakāpies par piesardzīgiem 1.9% gada griezumā; bez svārstīgās degvielas tirdzniecības vien par 1.3%. Par tēriņu piesardzību arī liecina tas, ka mājsaimniecību noguldījumi bankās šī gada pirmajā pusgadā bija par 7.3% lielāki nekā pērn. Savukārt privāto nefinanšu uzņēmumu noguldījumi bija par 9.0% augstāki nekā pirms gada. Savukārt kopējais parādsaistību līmenis ir vēsturiski zemos līmeņos – mājsaimniecību kredītportfelis jau pēdējo pusgadu ir zemāks par noguldījumiem, bet uzņēmumiem kredītu un depozītu attiecība ir 1.6 (salīdzinot ar 4-5 2008.-2009. gadā). Pozitīvi, kreditēšanas cikls, šķiet, sāk jau griezties uz augšu uzņēmumiem – jūnijā to kredītportfelis bija teju sasniedzis pērnā gada līmeni. Banku kreditēšanas apsekojums uzrāda gaidas par nelielu kredītu pieprasījuma izaugsmi arī 3.ceturksnī. Nākamgad kreditēšanu pakāpeniski stutēs aktīvākā jaunā perioda ES fondu apguve. Tas viss pamazām iekustinās šobrīd pieklusušo investīciju aktivitāti.
Protams, stāsts nav tikai par līdzekļu pieejamību un parādu līmeni. Investīciju un tēriņu pieaugumā ļoti būtisks ir arī noskaņojums ekonomikā. Ārējā vidē saglabājas nenoteiktība, Brexit balsojums ir palielinājis lēnākas izaugsmes (un politiskos) riskus. Pirmie šobrīd pieejamie “Pēc-Brexit” dati liecina par pavisam nelielu ekonomikas aktivitātes piebremzēšanos Latvijai svarīgos noieta tirgos – piemēram, jūlijā krities eirozonas ekonomiskās aktivitātes indekss (PMI), Eiropā (tiesa, galvenokārt uz Lielbritānijas rēķina) jūlijā samazinājies arī ekonomikas sentimenta rādītājs. No otras puses, lai arī riski ir pieauguši, Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina īstenot apjomīgu atbalstošu monetāro politiku, Eiropas ekonomikas izaugsme turpinās (2.ceturksnī gan nedaudz lēnāka nekā pirmajā) un turpināsies, bezdarbs pakāpeniski samazinās, aizvien ir neliela algu izaugsme.
Būtiski, šo lielāku nestabilitāti ārējā vidē vieglāk pārciest, ja paši esam stipri. Latvijas ekonomikas politikas veidotājiem aktīvāk jādara viss, lai palīdzētu uzņēmumiem būt konkurētspējīgiem – kvalitatīva tiesu vara un investoru aizsardzība, mazāka ēnu ekonomika, kvalitatīva izglītība, utt. Strukturālās reformas nedrīkst kavēties, bez tām izaugsmes tempi aizvien būs samērā gausi – kas arī nozīmē, ka gausi augs arī budžeta ieņēmumi un plānoto vēlmju īstenošanai var arī nepietikt līdzekļu.
Mūsu pašreizējo šī gada IKP izaugsmes prognozi 3% koriģēsim uz leju, tuvāk 2%. Lai arī augot nedaudz lēnāk par ienākumiem, izaugsmes galvenais virzītājspēks šogad būs mājsaimniecību patēriņš. To turpinās veicināt nedaudz lēnāk nekā pērn, bet aizvien turpinošās algu izaugsme un kopumā stabilas patēriņa cenas.
Andrejs Semjonovs, Swedbankas ekonomists
