Šodien uz pirmo sēdi pulcēsies 13. Saeimā ievēlētie simt deputāti, no kuriem tikai trešdaļa strādājusi arī 12. Saeimā. Interesanti, ka visstabilākais ir bijis nesen par Jauno Vienotību sevi nosaukušā politiskā spēka sniegums – tā frakcija ir vienīgā, kurā visi strādājošie deputāti darbojušies arī 12. Saeimas pilnvaru laikā, raksta NRA.lv.
Jau priekšvēlēšanu laikā vēlētājs tā īsti neuztvēra jaunajā Vienotības nosaukumā kodēto ideju par iekšējo problēmu atrisināšanu un procesu demokratizēšanu un izsmēja lielajā politikā jau apbružāto kandidātu mēģināšanu pasniegt ar «jaunu seju» preču zīmi. Taču vēlēšanu rezultāti liecināja, ka gan jaunās, gan vecās Vienotības elektorātam tīkamāki ir darbā jau pārbaudīti politiķi. Starp astoņiem Jaunās Vienotības deputātiem nav neviena, kas nebūtu strādājis arī iepriekšējā sasaukumā.
Tikai nelielas atšķirības vērojamas līdzšinējās koalīcijas atlikušo divu partiju frakcijās. Gan 11 mandātus ieguvušajā Zaļo un zemnieku savienībā, gan 13 mandātus ieguvušajā Nacionālajā apvienībā ir pa vienam deputātam, kas līdz šim nav ievēlēts Saeimā. ZZS rindās svaigas vēsmas nesīs Janīna Jalinska, kas pagājušā gada pašvaldību vēlēšanās tika ievēlēta Daugavpils novada domē. Savukārt Nacionālās apvienības grupā ievēlēts Edmunds Teirumnieks, kurš Saeimas krēsla dēļ pametis Rēzeknes pilsētas domi.
Starp 12. Saeimā pārstāvētajām partijām vislielākās pārmaiņas piedzīvojusi Saskaņa. Starp tās 23 13. Saeimas deputātiem deviņi uzskatāmi par jaunpienācējiem. Tiesa, daži no viņiem Saeimas darbā ir pieredzējuši. Tā pēc četru gadu diskvalifikācijas Saeimā atgriezies Nikolajs Kabanovs, kurš 12. Saeimas vēlēšanās nepiedalījās, jo 11. Saeimas laikā bija paspējis diskreditēt savu kandidatūru ar pārlieku aizdomīgu uzvedību, kuru daži saistīja ar apziņu paplašinošu substanču lietošanu. Saeimā atgriezusies arī Regīna Ločmele-Luņova, kura gan bija ievēlēta 12. Saeimā, taču bija spiesta nolikt mandātu, jo pār viņu gūlās aizdomas par krimināli sodāma nodarījuma izdarīšanu. Arī Vjačeslavs Dombrovskis nav uzskatāms par Saeimas darbā nepieredzējušu. Iepriekš pieredze gūta gan Zatlera Reformu partijas, gan Vienotības rindās. Bet ir arī tādi, kas Saeimā iekļuvuši pēc Saskaņas izvērstās kampaņas, kurai vajadzēja pārliecināt vēlētājus, ka partija neatgriezeniski pārorientējusies uz Rietumu vērtībām. Pie šīs grupas līdz ar V. Dombrovski pieskaitāma, piemēram, bijusī Daugavpils domes izpilddirektore Inga Goldberga un bijusī Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Evija Papule.
Priekšvēlēšanu laikā par populistiem dēvētā KPV LV partija pieredzē valsts pārvaldē no Attīstībai/Par! krietni atpaliek, jo tās rindās tikai Artuss Kaimiņš un Janīna Kursīte strādājuši Saeimā, turklāt J. Kursītei 12. Saeimas Vienotības frakcijā bija tā dēvētais mīkstais mandāts, kuru viņa zaudēja, izjūkot Laimdotas Straujumas valdībai.
Starp Saeimā iekļuvušajām jaunajām partijām par pieredzējušāko Saeimas darbā var uzskatīt Attīstībai/Par! 13 mandātu lielo komandu, kurā darbojas 12. Saeimā ievēlētais, vēlāk pašvaldību vēlēšanu dēļ to pametušais, lai Rīgas domi atkal pamestu Saeimas vēlēšanu dēļ, Mārtiņš Bondars. Par politiskajās spēlītēs nepieredzējušiem nevar uzskatīt arī kādreizējo Tautas partijas dibinātāju un no Vienotības saraksta Eiropas Parlamentā ievēlēto Arti Pabriku, kuru partija nominējusi premjerministra amatam, un Danielu Pavļutu, kurš līdzīgi V. Dombrovskim politiskās gaitas ekonomikas ministra amatā uzsāka, pateicoties Zatlera Reformu partijai.
Priekšvēlēšanu laikā par populistiem dēvētā KPV LV partija pieredzē valsts pārvaldē no Attīstībai/Par! krietni atpaliek, jo tās rindās tikai Artuss Kaimiņš un Janīna Kursīte strādājuši Saeimā, turklāt J. Kursītei 12. Saeimas Vienotības frakcijā bija tā dēvētais mīkstais mandāts, kuru viņa zaudēja, izjūkot Laimdotas Straujumas valdībai, bet A. Kaimiņš lielāko 12. Saeimas laiku nostrādāja kā neatkarīgais deputāts. Politiķi ir vienisprātis, ka, strādājot ārpus frakcijas, deputāta iespējas pilnībā izprast un ietekmēt parlamenta darbu ir ierobežotas. Tiesa, KPV LV kapacitāti kaut nedaudz stiprina Atis Zakatistovs, kas bija A. Kaimiņa palīgs.
Vismazākā pieredze – bet ne apņemšanās gāzt kalnus – valsts pārvaldē ir Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP). JKP rindās tikai tās līderim Jānim Bordānam ir pieredze valsts pārvaldē. Tā gūta zem Nacionālās apvienības karoga, strādājot gan kā Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram, gan ieņemot ministra amatu. JKP kompetenci gan stiprina Gatis Eglītis, kas astoņus gadus nostrādājis Eiropas Komisijā, un Tālis Linkaits, kas ir valstī atzīts eksperts satiksmes jomā.
Pirmajā sēdē jaunajiem deputātiem būs jāievēlē Saeimas prezidijs, kam pagaidām zināmas vien izplūdušas aprises. Pastāv pat iespēja, ka līdz šim piecu prezidija locekļu formu papildinās ar asociētajiem biedriem. Zināms ir, ka uz Saeimas priekšsēdētāja amatu savu kandidātu virzīs gan JKP, gan Nacionālā apvienība. JKP šo amatu vēlas uzticēt Jūrmalas domi pametušajai Dagmārai Beitnerei-Le Gallai, bet Nacionālā apvienība 12. Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei.
Kaut arī iepriekšējos sasaukumus tika izvirzīts tikai viens Saeimas priekšsēdētāja kandidāts, lielākajā daļā kopš neatkarības atgūšanas ievēlēto Saeimu bijuši divi priekšsēdētāja kandidāti.
Jānis Lasmanis
Foto: Saeimas kanceleja
