A/s Latvijas balzams (LB) nodrošinājusi sev iespēju strauji palielināt Rīgas melnā balzama līnijas dzērienu ražošanu.
Uzņēmums palielinājis ražošanas jaudu, sekojot Rīgas melnā balzama noieta pieaugumam. Pagājušajā gadā attiecībā pret 2012. gadu tā pārdošana vietējā un eksporta tirgū kopumā augusi par 13% jeb 879 tūkstošiem eiro un sasniegusi 7,4 miljonus eiro. Par šaurāko vietu Rīgas melnā balzama produktu ražošanā izrādījusies to pildīšana māla krūkās, tāpēc šī ražošanas posma modernizācijā ieguldīti 440 tūkstoši eiro. Jauno pildīšanas iekārtu palaišanu ekspluatācijā ar savu klātbūtni bija pagodinājuši Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš, kā arī LB lielākā akcionāra SPI Regional Business Unit BV pārstāvji, raksta NRA.lv.
V. Dombrovskis uzskatīja par vajadzīgu speciāli pamatot savu piedalīšanos pasākumā alkohola ražošanas nozarē. Vismaz Eiropas politiķi pēdējo pāris simtu gadu laikā ir sacentušies, kurš pateiks skarbākus vārdus par alkohola postu. Politiķu vārdi gan nav nekādi traucējuši viņiem dzīvot uz šīs nozares rēķina, t.i., uz valsts ieņēmumiem no alkohola akcīzes, muitas un citiem maksājumiem. V. Dombrovskis atgādināja, ka tikai pavisam nesen Latvijas valsts mīkstinājusi savu attieksmi pret nozari kaut tikai alus segmentā, iekļaujot alus ražotājus starp uzņēmumiem, kuri principā drīkst pretendēt uz Eiropas Savienības palīdzības fondu naudas sadaļu uzņēmējdarbības atbalstam. Var jau būt, ka ministra vizīte LB pavērs arī šim uzņēmuma papildu iespējas saņemt valsts atbalstu.
V. Dobrovskis izcēla LB nozīmi Latvijas ekonomikā ar to, cik lielu pievienoto vērtību uzņēmums spēj radīt. Tā aprēķināma pavisam vienkārši, izdalot uzņēmuma 100 miljonu eiro gada apgrozījumu (ministrs lietoja ļoti noapaļotu rādītāju) ar uzņēmuma 600 darbiniekiem. Rezultātā tiek iegūti 167 tūkstoši eiro uz darbinieku, kas Latvijas apstākļos varētu būt rekords.
J. Endziņš uzsvēra to, ka Latvijas iekšējais tirgus ir pārāk mazs, tāpēc valstij ir jāatbalsta eksports. LB ar vērtības pievienošanu nodarbojas visburtiskākajā šo vārdu nozīmē. Kā zināms, LB iepērk spirtu un, izmantojot pašu meistaru radītas receptūras, jaunas sastāvdaļas, taru un tās noformējumu, rada dzērienus, kuru summa produktu cenas ziņā tālu pārsniedz izejvielu cenas. Rīgas melnajā balzamā šo pievienoto sastāvdaļu ir vairāk nekā citos dzērienos, kā arī unikālā receptūra joprojām dod iespēju pārsteigt klientus tālos un tuvos tirgos. Līdz ar to uzņēmumam ir izdevīgāk attīstīt šo rentablo dzērienu ražošanu.
Kā minēja uzņēmuma vadītājs, katru gadu dienas gaismu ierauga ap 45 jauni projekti receptūru un dizaina ziņā, taču ražošanā, izvērtējot tirgus pieprasījumu, nonāk vidēji 25 jaunumi gadā. LB nenoniecina arī tā sauktos privāto zīmolu projektus. Izrādās, ka 8% no degvīna, kas tiek pārdots Norvēģijā, tiek ražoti kā privātais pasūtījums tieši LB. Īpaši kaimiņu lietuviešu gaumei izstrādāts jauns liķieris – vēl viens augstākas pievienotās vērtības paraugs. LB valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš raksturoja Rīgas melno balzamu un tā līnijas produktus kā uzņēmuma eksporta mugurkaulu, jo tie veido ap 30% no LB tiešā eksporta (tās eksporta daļas, ko nenodrošina SPI grupas produktu izplatīšanas tīkls), izņemot Baltiju.
Patlaban vietējā un eksporta tirgus vajadzībām LB gadā vidēji saražo ap 1,4 miljoniem litru Rīgas melnā balzama līnijas dzērienu, kuri tiek eksportēti uz vairāk nekā 25 pasaules valstīm. Rīgas melnā balzama produktu līnijas pieauguma temps šogad saglabājas pērnā gada līmenī, tāpēc LB nodrošināja vajadzīgo ražošanas jaudu pieaugumu. LB ražošanas direktors Ronalds Žarinovs pastāstīja, ka jaunā pildīšanas līniju ir unikāla vismaz Baltijā. Vispār pasaulē esot maz uzņēmumu, kur izmanto bezkontakta pildīšanas metodi. Proti, tādā gadījumā sprausla, pa kuru dzēriens ieplūst krūkā, netiek ievietota krūkas kakliņā.
Nespeciālistiem tas var šķist pat neticami, ka tieši tad, ja sprausla paliek noteiktā attālumā no krūkas, ne vis pašā krūkā, dzērienu iespējams iepildīt tā, lai neviena pile dzēriena neizlītu uz krūkas tās ārpusē. Šādu sprauslu pēc vairākiem mēģinājumiem spējis radīt kāds uzņēmums Itālijā. Tas ir sarežģīts un dārgs produkts, kādu neizmanto, lai pildītu pudelēs degvīnu un līdzīgus dzērienus. To pilieni uz pudelēm nožūst bez pamanāmām pēdām, bet no balzama uz krūkām izveidojies sīrups bojātu balzama tēlu. Lai to novērstu, LB līdz šim nācies algot četrus darbiniekus krūku noslaucīšanai. Tagad šiem cilvēkiem atrasti citi darbi, kādi LB rodas līdz ar ražošanas apjoma palielināšanu. Rezultātā LB ar jauno pildīšanas līniju ietaupīs 20 tūkstošus eiro jau šogad un vēlāk vairāk, kad iekārta tiks ekspluatēta pilnu gadu un intensīvākā režīmā, jo pagaidām nav pazīmju, ka Rīgas melnā balzama produktus varētu sagaidīt pieprasījuma trūkums.
Par Rīgas melno balzamu – Dzēriena vēsture turpinās jau 260 gadus. – Par dzēriena autoru tiek uzskatīts aptiekārs Abrahams Kunce, kurš tirgoja balzamu kā zāles pret depresiju, vēdersāpēm, dzemdību sāpēm, šautām un grieztām brūcēm un citām kaitēm. – Dzēriena pamatā ir bioloģiski aktīvs zālīšu uzlējums no 16 augiem, kas 30 dienas tiek izturēts īpašās ozolkoka mucās. – Īpašo melno krāsu balzamam piešķir kulieris jeb dedzinātais cukurs, ko gatavo LB meistari. – Rīgas melnais balzams savu pirmo starptautiskas izstādes balvu saņēmis 1860. gadā Sanktpēterburgā. – Rīgas melnā balzama pagatavošanas precīzo receptūru uzņēmumā zina tikai meistars un divi tehnologi.
Par Latvijas balzamu – No 2000 līdz 2013. gadam uzņēmuma attīstībā un produktu ražošanā investēti 36 miljoni eiro. – Nodokļos, tajā skaitā akcīzes un darbaspēka, kopš 2000. gada LB valstij samaksājis 728 miljonus eiro. – Vienu miljonu eiro uzņēmums tajā pašā laikā novirzījis ziedojumiem. – Latvijas balzama lielākais akcionārs ir SPI Regional Business Unit BV, īpašnieks Jurijs Šeflers.
Arnis Kluinis
