Rīgas pašvaldība nepiekrīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumam, ar kuru atcelti pilsētas atkritumu apsaimniekošanas noteikumu punkti, tāpēc vērsīsies Satversmes tiesa.

Šāds lēmumprojekts sagatavots, lai aizstāvētu rīdzinieku tiesības maksāt mazāk par atkritumu izvešanu, ja tie tiek šķiroti.

Saistošo noteikumu 11. punkta apturēšana nozīmē, ka šobrīd pilnīgi visiem klientiem, kuri vēlētos iesaistīties dalītās atkritumu savākšanas sistēmā, tiek liegta iespēja samazināt nešķirotu sadzīves atkritumu izvešanas biežumu un līdz ar to arī būtiski samazināt pakalpojuma izmaksas. Tādējādi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pati ir nonākusi pretrunā arī ar iepriekš Rīgas domei adresēto atzinumu par sākotnējo saistošo noteikumu redakciju, kurā īpaši bija uzsvērta nepieciešamība maksimāli diferencēt (samazināt) minimālo nešķirotu sadzīves atkritumu izvešanas biežumu gadījumos, kad klients iesaistās dalītajā atkritumu savākšanas sistēmā.

Savukārt VARAM ministra rīkojumā minētie Ministru kabineta noteikumi Nr. 788, uz kuru pamata tiek apturēta tiek apturēta Rīgas domes saistošo noteikumu 8.4. apakšpunkta darbība, nav attiecināmi uz nešķirotu sadzīves atkritumu izvešanu no individuāliem nekustamajiem īpašumiem, kuros atkritumu apsaimniekošana notiek, pamatojoties uz līgumiem, kas noslēgti starp atkritumu apsaimniekotāju un nekustamā īpašuma īpašniekiem vai valdītājiem. MK noteikumi Nr. 788 regulē tādu sadzīves atkritumu dalītās vākšanas sistēmas infrastruktūras apkalpošana, kas ir publiski pieejama plašam sabiedrības lokam.

Tajās mājsaimniecībās, kurās atkritumi tiek šķiroti, nodalot papīru, metālu, stiklu, plastmasu, bioloģiski noārdāmos atkritumus, konteineri pārējiem – nešķirotajiem atkritumiem – pildās daudz lēnāk.

Ar VARAM ministra rīkojuma saistošo noteikumu 8.4. apakšpunkta un 11. punkta apturēšana nozīmē, ka visiem klientiem, kuri vēlētos iesaistīties dalītās atkritumu savākšanas sistēmā (ne tikai saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbība saistīta ar pārtikas preču apriti) tiek liegta iespēja samazināt nešķirotu sadzīves atkritumu izvešanas biežumu un līdz ar to arī būtiski samazināt pakalpojuma izmaksas.

Jāatzīmē, ka saskaņā ar Rīgas domes saistošo noteikumu 35. punktu atkritumu radītājiem, kas nodarbojas ar lauksaimnieciskās (pārtikas) produkcijas ražošanu vai apstrādi, pārtikas preču tirdzniecību, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu, ir pienākums dalīti vākt bioloģiski noārdāmos atkritumus, kas rodas to saimnieciskās darbības rezultātā, un noslēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par šo atkritumu izvešanu, ievērojot atkritumu apsaimniekotāja noteiktās prasības attiecībā uz šo atkritumu apsaimniekošanu. Bioloģiski noārdāmo atkritumu uzkrāšana veicama tādā veidā, kas nodrošina attiecīgā konteinera nepieejamību trešajām personām, kā arī grauzējiem, putniem un kaitēkļiem.

Saistošajos noteikumos ietvertās prasības attiecībā uz pienākumu nodrošināt bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītu savākšanu stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Sagatavotais Rīgas domes lēmumprojekts par pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesā vēl jāizskata Rīgas domes sēdē.