Veselības ministrija piedāvā apspriešanai trīs dažādus variantus veselības sistēmas finansēšanai un nav atteikusies no idejas ieviest veselības obligāto apdrošināšanas sistēmu. Tomēr bažas raisa visi trīs varianti, jo vismaz divi no tiem piedāvā ieviest papildu maksājumus no iedzīvotāju maciņiem.
Ziņojums par veselības nozares finansēšanu un būtībā atbilde – vai Latvijā būs veselības apdrošināšana – valdībā jau bija jāiesniedz līdz jūlija beigām, taču to aizkavēja iepriekšējā ministra demisija. Pašlaik Veselības ministrija atbilstoši valdības rīcības plānam ir izstrādājusi vairākus veselības aprūpes finansēšanas modeļus, ko iesniegusi izskatīšanai ministrijām, sagaidot no tām atzinumus.
Jāmaksā pacientiem?
Jūnija beigās veselības finansēšanas modeļi iesniegti Pārresoru koordinācijas centram, Tieslietu ministrijai, Labklājības ministrijai un Finanšu ministrijai izskatīšanai. Līdz jūlija vidum no šīm iestādēm Veselības ministrija sagaida izvērtējumu. Pēc tam Veselības ministrija grasās iesniegt ziņojumu Ministru kabinetā.
Lai nepalielinātu kopējo nodokļu slogu, viens no piedāvājumiem ir samazināt darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes, vienlaikus ieviešot valsts obligātās apdrošināšanas veselības iemaksas. Tā būtu viena procenta pārdale no sociālajām iemaksām veselībai, kas ļautu papildus esošajam budžeta finansējumam veselības aprūpei novirzīt ap 70 miljonu eiro gadā.
Otrs variants būtu veselības maksājums, ko veiktu iedzīvotāji papildus valsts nodrošinātajai veselības aprūpei. Proti, papildus valsts budžeta līdzekļiem, par kuriem tiktu segta neatliekamā medicīniskā palīdzība, tiktu ieviests arī veselības maksājums, kas ļautu saņemt pakalpojumus atbilstoši veiktajām iemaksām, paralēli nodrošinot iespēju brīvprātīgi apdrošināties, NRA.lv stāsta Veselības ministrijā. Šajā gadījumā būtu daudz sabiedrības grupu, par kurām apdrošināšanas maksājumi būtu jāveic valsts budžetam (piemēram, pensionāri, bērni, invalīdi).
Vai šis būtu jauns nodoklis? Gan jā, gan nē. Lai gan Veselības ministrijas ziņojumā ir iekļauts šāds piedāvājums, veselības ministre Anda Čakša pati to neatbalsta. Ja obligāto veselības apdrošināšanu Latvijā ieviesīs uz pacientu rēķina, ieviešot papildu iemaksas, katram iedzīvotājam mēnesī varētu būt jāmaksā 25-70 eiro. Ministre Neatkarīgajai norāda, ka atbalsta tādu veselības aprūpes finansēšanas modeli, kas nodrošinātu vienlīdzīgu, visiem iedzīvotājiem pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi, izprotot situāciju, ka liela daļa sabiedrības nevar atļauties katru mēnesi novirzīt papildus līdzekļus 25 un vairāk eiro apmērā veselības apdrošināšanai.
Apdrošinātājiem arī jāmaksā?
Trešais modelis paredz veselības aprūpes finansēšanu, ko nodrošina valsts un privātais apdrošinātājs. Šajā variantā apdrošinātajai personai ir jāveic prēmijmaksājumi izvēlētajam apdrošinātājam, valsts un darba devēji veiktu iemaksas riska izlīdzināšanas fondā. Šajā modelī pakalpojumu grozs būtu atkarīgs no izvēlētā apdrošinātāja un polises, taču Veselības ministrijas ieskatā konkrētais modelis nenodrošinās vienlīdzīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
A. Čakša skaidro, ka principā atbalsta obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanu, – kādā veidā, par to vēl būs diskusijas. Ministre gan neatbalsta ideju obligātu veselības apdrošināšanu veidot kā privātu, jo uzskata, ka tā jāveido valstij.
Šos modeļus izsvilpa
Jāatgādina, kādu veselības aprūpes finansēšanas koncepciju paredzēja bijusī veselības ministre Ingrīda Circene. Abi toreiz izstrādātie modeļi bija saistīti ar jau esošo nodokļu sistēmu un neparedzēja jauna nodokļa vai maksājuma ieviešanu. Viens modelis paredzēja saglabāt valsts budžeta finansētu veselības aprūpes sistēmu, sasaistot tiesības uz veselības aprūpi ar nodokļu aprēķināšanas faktu. Savukārt otrais modelis – ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, nosakot veselības nodokli 3,65 procentu apmērā, nodalot to kā četrus procentus no spēkā esošās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes. Protesti pret šo koncepciju kopumā (ne tikai pret atsevišķiem variantiem) bija ļoti lieli, nebija iespējas vienoties ne par vienu aspektu.
PAGĀTNE
Ko paredzēja bijušās veselības ministres Ingrīdas Circenes virzītā koncepcija par veselības apdrošināšanu?
Modelis nr. 1
Saglabāt esošo no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem finansētu veselības aprūpes sistēmu, sasaistot tiesības uz veselības aprūpi ar nodokļu aprēķināšanas faktu – iedzīvotāju ienākuma nodokļa, sociālo iemaksu vai citiem
Modelis nr. 2
Ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, nosakot veselības nodokli 3,65% apmērā, nodalot to kā četrus procentus no spēkā esošās IIN likmes. Līdz ar to tiesības saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi tiks sasaistītas ar «veselības nodokļa» nomaksu vai tā aprēķināšanu
NĀKOTNE
Kādus variantus piedāvās veselības ministre Anda Čakša?
1. variants
Samazināt darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi, vienlaikus ieviešot valsts obligātās apdrošināšanas veselības iemaksas. Tā būtu 1% pārdale no sociālajām iemaksām veselībā
2. variants
Veselības maksājums, kas iedzīvotājam jāveic papildus valsts nodrošinātajai veselības aprūpei
3. variants
Veselības aprūpes finansēšana, ko nodrošina valsts un privātais apdrošinātājs
VIEDOKĻI
Sarmīte VEIDE, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja:
– Latvijai kā valstij ar zemu veselības aprūpes budžetu, bet salīdzinoši augstiem nodokļa maksājumiem iedzīvotājiem noteikti ir jādomā par nodokļu pārdali, nevis par jauna nodokļa ieviešanu. Būs ļoti problemātiski ieviest jaunu maksājumu, to es varu apgalvot, redzot savus pacientus. Neredzu iespēju, ka cilvēki, kuri nomaksā visus esošos nodokļus, varētu nomaksāt vēl vienu maksājumu. Lielam skaitam iedzīvotāju nav regulāru ienākumu, no kuriem arī šos maksājumus veikt. Pacienti jau tagad nesaņem aprūpi, jo nevar samaksāt par veselības pakalpojumiem, nevarēs samaksāt arī nodokli. Tas ietekmēs arī kopējo situāciju, ja cilvēki vairāk slimos un nonāks parādos. Mēs visi būsim zaudētāji.
Pēteris LEIŠKALNS, Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts:
– Ir radusies nepieciešamība runāt par jaunu maksājumu, jo nodokļu pārdale pati par sevi nerada jaunu naudu, ko novirzīt veselības aprūpes finansēšanai. Iedzīvotāji Latvijā jau pašlaik apmaksā pusi no veselības pakalpojumiem, un es redzu loģiku šāda veselības maksājuma noteikšanā: labāk katru mēnesi 20 eiro, nevis kritiskā situācijā tev jāmeklē tūkstotis eiro operācijai vai tūkstoši zālēm. Ir vairāki varianti, kā to tehniski ieviest, paredzot arī kompensācijas mehānismus. Problēma ir apstāklī, ka nav «jaunas» naudas, ko novirzīt veselībai, jo arī no sociālā budžeta teorētiski paņemtie 70 miljoni neatrisina problēmu.
Veselības ministrijas izstrādātie modeļi
1. Samazināt darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi, vienlaikus ieviešot valsts obligātās apdrošināšanas veselības iemaksas. Tā būtu 1% pārdale no sociālajām iemaksām veselībai
2.Veselības maksājums, kas iedzīvotājam jāveic, papildus valsts nodrošinātajai veselības aprūpei
3.Veselības aprūpes finansēšanu, ko nodrošina valsts un privātais apdrošinātājs. Apdrošinātai personai ir jāveic prēmijmaksājumi izvēlētajam apdrošinātājam
Inga Paparde
Foto:WDnet/https://pixabay.com/en/users/WDnet-1546875//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
