Pretēji bažām par nodokļu ieņēmumu kritumu, Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem samazinot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, šī nodokļa ieņēmumi pārspējuši visas cerības.
Turklāt tas ir tikai viens no pozitīvajiem šī nodokļa samazināšanas efektiem – līdz ar valsts budžeta pildīšanos pieaudzis arī nozarē nodarbināto atalgojums, nozares apgrozījums, savukārt ēnu ekonomika samazinājusies.
LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs uzskata, ka nodokļu ieņēmumi un nozares apgrozījums būtu vēl lielāks, ja lauksaimniekus šogad nepieviltu laika apstākļi, raksta NRA.lv.
Roba vietā papildinājums
Šā gada sākumā ieviešot samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem (kopskaitā 64 veidiem), Finanšu ministrija (FM) bažījās, vai tas neradīs negatīvu efektu valsts budžetā. FM aprēķini liecināja, ka šī nodokļa izmaiņas varētu nest aptuveni 6 miljonu eiro zaudējumus. FM bažas bijušas veltas, jo prognozētā nodokļu ieņēmumu samazinājuma vietā jau pusgada laikā papildus ieņemti 13 miljoni eiro, diskusijā par 5% PVN samazinājuma ietekmi atklāja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā. Zīmīgi, ka šī diskusija, kurā piedalījās arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kā arī Zemkopības ministrijas, Finanšu ministrijas, Pārtikas un veterināra dienesta, Valsts ieņēmumu dienesta, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) amatpersonas, kā arī dārzeņu audzētāji, notika pasākumā Lauki ienāk pilsētā, kurā ikviens pilsētnieks varēja novērtēt lauku nozīmi un uzzināt, kas notiek laukos, tajā skaitā arī dārzeņkopībā un augļkopībā.
Reizniece-Ozola, tiekoties ar ZM un tās padotības iestāžu speciālistiem un nozares pārstāvjiem, vēlējās uzzināt, vai solītais, ieviešot samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, ir piepildījies, proti, vai vidējais atalgojums un apgrozījums nozarē ir palielinājies par 6%, vai par 10% ir pieaudzis PVN maksātāju skaits, vai ēnu ekonomika ir samazinājusies.
D. Pelēkā apstiprināja, ka gandrīz visi solītie pozitīvie rādītāji ir piepildījušies, proti, vidējais atalgojums nozarē ir pieaudzis pat straujāk, nekā prognozēts – tas ir, par 8,9% jeb 55 eiro (vidējais pieaugums visā tautsaimniecībā ir bijis 43 eiro). Savukārt apgrozījums augkopībā ir palielinājies pat par 13,5 procentiem.
Ieguvumi neliek vilties
LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs uzskata, ka nodokļu ieņēmumi un nozares apgrozījums būtu vēl lielāks, ja lauksaimniekus šogad nepieviltu laika apstākļi. Tāpēc iegūtie rezultāti īstenībā ir aplausu vērti. Gan PVD, gan dārzeņkopji ir pamanījuši, ka nozarē samazinājies negodīgo tirgotāju skaits, piemēram, Centrāltirgū importa augļu un dārzeņu pārdevēji vairs necenšas ievesto produkciju uzdot par Latvijas, piemēram, Polijas tomātus par Mārupē izaudzētiem.
Arī Latvijas dārznieka valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš uzsvēra, ka ieguvumi no PVN samazināšanas Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem jau šobrīd ir acīmredzami – mazinājusies ēnu ekonomika, savukārt nozarei palielinājušies apgrozāmie līdzekļi.
Eksperte un agronome Mārīte Gailīte savukārt aprēķinājusi, ka nodokļu samazinājums iedzīvotājiem, pērkot burkānus un kāpostus, ļauj ietaupīt aptuveni 10 centus kilogramā, brokoļus – 69 centus kilogramā, vietējos ķiplokus – 89 centus kilogramā.
Cenu izmaiņām veikalos šobrīd skrupulozi seko līdzi arī Lauksaimniecības universitātes un Agroresursu un ekonomikas institūta speciālisti, pētījumā ietverot arī kaimiņvalstis. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada jūlijā svaigu augļu un dārzeņu cenas salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājušās par attiecīgi 7,9% un 10,1 procentu.
Dārzeņu audzētāji gan teic, ka arī bez visiem pētījumiem redzams, ka cenas veikalos ir zemākas pat nekā Polijā. Ar Lietuvu šobrīd neesot korekti salīdzināt Lidl efekta dēļ.
Samazināta likme arī citās nozarēs
Dārzeņkopji un augļkopji vēlētos, lai samazināto PVN likmi piemērotu arī vietējai pārstrādātai produkcijai, jo šobrīd, piemēram, zirņi pākstīs tiek aplikti ar 5% PVN, bet izžāvēti – ar 21%. Tāpat ir ar svaigiem un skābētiem kāpostiem utt. ZM un FM ir vienisprātis – par samazinātās PVN likmes paplašināšanu varēs runāt tikai nākamgad, kad «būs redzama pilna aina par šo gadu», proti, kā nodokļu samazinājums ietekmējis nozari.
Tajā paša laikā, balstoties uz pozitīvo pieredzi dārzeņkopības un augļkopības nozarē, samazinātu PVN (iespējams, 12% apmērā) varētu piemērot sabiedriskās ēdināšanas nozarē, ja vien nozare būs gatava noslēgt ģenerālvienošanos, kurā apņemas palielināt algas savā nozarē. Tad arī valsts būtu gatava samazināt nodokļus šai nozarei, skaidro D. Reizniece-Ozola. Ministre ir pārliecināta, ka nodokļu izmaiņas varētu ietvert jau nākamā gada valsts budžetu veidojošo likumprojektu paketē, ja vien pati nozare nekavēsies.
Ilze Šteinfelde
Foto: Pixabay
