Pateicoties pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanai Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, tos šogad veikalos var iegādāties lētāk nekā pērn. Tāpat, pretēji pesimistu bažām, PVN likmes samazinājums nav radījis robu valsts budžetā.

Līdz šā gada 1. janvārim Latvija bija viena no piecām valstīm Eiropas Savienībā, kurā lauksaimniecības un pārtikas produktiem tika piemērota PVN pamatlikme. Tā kā Latvijā PVN pamatlikme ir 21%, Latvijas iedzīvotāji par pārtiku maksāja vienu no augstākajiem nodokļiem ES, raksta NRA.lv.

Tajā pašā laikā, piemēram, Polijā, kur ir vienas no zemākajām lauksaimniecības produkcijas cenām ES, tiek piemērota 5% likme (nepārstrādātiem un daļēji pārstrādātiem pārtikas produktiem) un 8% likme (pārstrādātiem produktiem). Šāds pārtikai labvēlīgs režīms šajā valstī ir spēkā jau kopš 1993. gada. Rumānijā samazināto PVN likmi daļai pārtikas produktu sāka piemērot 2013. gadā un pēc diviem gadiem šo likmi jau attiecināja uz visiem pārtikas produktiem. Rezultātā pārtikas cenas samazinājās par 12%, savukārt ieņēmumi no PVN pieauga par 18%, jo krietni palielinājās pārtikas produktu patēriņš.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs atceras, ka par PVN likmes samazināšanu pārtikas produktiem, līdzīgi kā tas ir citās Eiropas valstīs, lauksaimnieki runāja jau sen, taču, kamēr valsts izpildvara bija Vienotības rokās, politiķi negribējuši par to ne dzirdēt.

Un tikai pērn Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomei, nozares speciālistiem un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pētniekiem izdevās politiķus pārliecināt, ka, samazinot PVN likmi kaut vai daļai pārtikas produktu, ieguvēji Latvijā būs visi – gan pircēji, gan lauksaimnieki, gan galu galā arī valsts. LLU rektore un ekonomikas zinātņu doktore Irina Pilvere, kas detalizēti ir pētījusi PVN pārtikai samazinājuma ietekmi uz nozari, jau pērn norādīja, ka samazināta nodokļa likme veicinās vietējo ražotāju konkurētspēju, palielinās iedzīvotāju pirktspēju un līdz ar to -Latvijā izaudzēto dārzeņu un augļu pārdošanas apjomu, protams, ar nosacījumu, ka mazumtirgotāji to godprātīgi ievēros.

Zemnieki ir pateicīgi, ka par šo ideju tik strikti iestājās arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), un viņa viedoklī ieklausījās arī citi ministri un citas partijas, vienojoties ar šā gada 1. janvāri samazināt PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem.

Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie dati par nodokļu maksātājiem, kuri norādījuši ar 5 procentu PVN likmi apliekamos darījumus, liecina par pozitīvu ietekmi.

Salīdzinot šā gada pirmos divus mēnešus ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, vidējais darba vietu skaits jomās, kurās tiek piemērots 5 procentu PVN, pieaudzis par 1,9%, darba devēju skaits – par 3,5%. Savukārt kopējā darījumu vērtība palielinājusies par 7,2%. Ieguvēji ir arī šajās jomās strādājošie, jo vidējā darba alga darbavietā pieaugusi par 10%.

Nodokļu maksātāju, kuri veica darījumus ar 5% PVN likmi, kopējā darījumu summa 2018. gada pirmajos divos mēnešos bija 845 miljoni eiro, kas ir par 56 miljoniem eiro jeb 7,2 procentiem vairāk nekā pērn tādā pašā laika posmā. Tajā skaitā ar PVN pamatlikmi tika aplikti 716 miljoni eiro, kas ir par 10 miljoniem eiro vairāk nekā pērn, savukārt ar 5 procentu likmi – 38 miljoni eiro. Tāpat pieauga gan ar samazināto, gar ar nulles likmi veiktie darījumi. Kopumā ar pievienotās vērtības nodokli tika aprēķināti 188,77 miljoni eiro, kas ir par 3,5 procentiem vairāk nekā pērn.

Līdztekus tam pircēji veikalos var iegadāties lētākus augļus un dārzeņus. Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP) liecina, ka šā gada jūlijā dārzeņu cenas bija par 11,5 procentiem zemākas nekā pērn jūlijā, bet augļi gada laikā palētinājušies par 7,9 procentiem.

***

Viedokļi

Jānis Dūklavs, zemkopības ministrs:

– Saskaņā ar jaunākajiem datiem, ieguvumi un pozitīvie rezultāti pēc PVN samazināšanas svaigiem dārzeņiem, augļiem un ogām pat pārsniedz mūsu sākotnējās cerības un prognozes. Mēs visi ļoti labi redzam, ka gan ražotāji, gan pircēji ir ieguvēji pēc PVN samazināšanas līdz 5% svaigiem dārzeņiem, augļiem un ogām. Zemkopības ministrija arī turpmāk rūpīgi vērtēs šā pilotprojekta rezultātus, un, ja arī turpmāk tie būs pozitīvi, samazināto PVN 5% likmi varētu piemērot arī citām pirmās nepieciešamības pārtikas precēm – piena, miltu, gaļas, olu u.c. produktiem.

Edgars Treibergs, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs:

– No samazinātās PVN likmes dārzeņu, augļu un ogu audzētājiem ieguvums ir ļoti liels. To pierāda arī VID dati, piemēram, par šajā jomā strādājošo vidējās darba algas pieaugumu. Tāpat nozare ir kļuvusi konkurētspējīgāka un samazinājusies ēnu ekonomika. Ne velti gada sākumā, stājoties spēkā jaunajam regulējumam, varēja just ļoti lielu pretestību no ēnu ekonomikas darboņiem. Pat atsevišķu banku speciālisti gāja viņu pavadā, apgalvojot, ka samazinātā PVN likme Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem nesīs milzu zaudējumus valsts budžetā. Tagad redzams, ka tā nav taisnība. Šis gads ar vēlajām salnām un lielo sausumu augļu, ogu un dārzeņu audzētājiem nav labvēlīgs, tāpēc esam priecīgi, ka PVN samazināšana nesusi tik labus rezultātus. Priecājos, ka arī Finanšu ministrija ir izpratusi PVN samazinātās likmes nozīmību, jo tā ir sākusi runāt arī par tās iespējamu piemērošanu restorānu un viesnīcu biznesā. Ceram, ka, noslēdzoties gadam un redzot pozitīvo ietekmi, politiķi varētu izlemt par samazinātās PVN likmes piemērošanu arī citiem lauksaimniecības un pārtikas produktiem.

***

Izmaiņas gada laikā*

• Vidējais darba vietu skaits +1,9%

• Vidējais darba devēju skaits +3,5%

• Kopējā darījumu vērtība +7,2%

• Vidējie darba ienākumi darbavietā +10%

* 2018. gada divos mēnešos, salīdzinot ar 2017. gada attiecīgo laika posmu, nodokļu maksātājiem, kuri norādījuši ar 5% PVN likmi apliekamos darījumus

Ilze Šteinfelde

Foto: Shutterstock