Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas pagaidām nav akmenī iecirstas, par to rīkošanu vai nerīkošanu nepārprotami būs zināms 19. augustā. Pagaidām neviens no ārkārtas vēlēšanu tīkotājiem nav izstāstījis, cik šis prieks izmaksās rīdziniekiem un visiem Latvijas iedzīvotājiem, vēsta NRA.lv.
Turklāt rīdzinieki par politiskajām rotaļām Rīgas domē maksās vairākas reizes. Pēc pašreizējām aplēsēm, Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanas varētu notikt nākamā gada janvārī. Savukārt 2021. gada vasarā, aptuveni pusotru gadu pēc tam, būs kārtējās pašvaldību vēlēšanas. Tātad īsā laikā vēlēšanām nāksies iztērēt ap 2,5 miljoniem eiro. Precīzu summu pašlaik neviens nevar nosaukt.
Rīgas domē esošo partiju nespēja vai nevēlēšanās risināt politisko krīzi maksā lielu naudu. Ja vien par to maksātu partijas no sava budžeta, bet nē. Pašvaldības ārkārtas vēlēšanas visvairāk attieksies uz Rīgas pašvaldībā deklarētajiem iedzīvotājiem, jo tieši viņi no savas nodokļos samaksātās naudas norēķināsies par Rīgas daļu vēlēšanu izdevumos.
Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins Neatkarīgajai sacīja, ka iepriekšējās Rīgas pašvaldības vēlēšanas izmaksāja ap 700 000 eiro. Tagad, rīkojot ārkārtas vēlēšanas, izmaksas būtu lielākas, jo sadārdzinājums esot ikreiz. Turklāt vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem likmes par darba stundu esot augstākas nekā vidēji tautsaimniecībā strādājošajiem.
Vietā atgādināt, ka šogad maijā, gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Centrālajai vēlēšanu komisijai bija grūti atrast nepieciešamo darbinieku skaitu iecirkņos. Bet pagājušajā gadā pirms Saeimas vēlēšanām bija jāpagarina pieteikšanās darbam balsošanas iecirkņos Rīgā, jo neilgi pirms vēlēšanām vēl trūka ap 700 darbinieku. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa ir izteikusies, ka vēlēšanu iecirkņu komisijas locekļu atalgojuma stundas likmi samērīgi būtu pielīdzināt vidējai darba algai valstī un šim jautājumam varētu pievērsties 2021. gadā. Ja tas notiks, tad valsts un Eiropas mēroga vēlēšanās likme varētu palielināties par nepilniem trim eiro stundā – gandrīz dubulti, salīdzinot ar pašreizējo stundas likmi.
Savukārt pašvaldību vēlēšanās iecirkņu komisijas tiek finansētas no pašvaldības budžeta, un vēlēšanu komisijas locekļu atalgojuma likmes nosaka pašvaldība. J. Kokins teica, ka pašlaik precīzu summu nosaukt nevar, taču tā diez vai būs mazāka nekā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2017. gadā. Pieņemsim, ka ārkārtas vēlēšanas no Rīgas domes budžeta izmaksātu ap 800 000 eiro.
Centrālā vēlēšanu komisija arī pašvaldības ārkārtas vēlēšanām gatavo jaunas instrukcijas, nodrošina balsu skaitīšanas programmatūru un juridisko bāzi, un kopējās izmaksas varētu būt apmēram 300 000 eiro. Jāiesaistās arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, kas lēš, ka tai būs jāinformē ap pusmiljonu vēlētāju. Tas un citi organizatoriski pakalpojumi varētu maksāt aptuveni 160 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.
Tātad vairāk nekā miljons eiro tagad un pēc pusotra gada – atkal tikpat, ja ne vairāk. Rīgas domes 2019. gada budžets nav spīdošs – tas tika pieņemts ar 11,4 procentu lielu budžeta deficītu.
Antra Gabre
