Latvijas preču eksports šā gada jūnijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, samazinājies par 8,2%, kas ir straujākais eksporta kritums kopš 2016. gada janvāra. Lai arī lielu daļu no šī krituma jūnijā noteica reeksporta samazināšanās mehānismu un mehānisko ierīču preču grupā saistībā ar airBaltic lidmašīnu flotes atjaunošanu, eksporta apjomi būtu samazinājušies arī bez šīs ietekmes un liecina par ārējā pieprasījuma vājināšanos, informē Finanšu ministrija (FM).
Līdzās mehānismu un mehānisko ierīču eksporta kritumam par 20,0% jeb 40,1 miljonu eiro jūnijā par 9,0% jeb 17,5 miljoniem eiro samazinājās arī koka un koka izstrādājumu eksports, kā arī par 20,4% jeb 20,8 miljoniem eiro kritās metālu eksports. Latvijas trešās lielākās eksportpreču grupas – koka un koka izstrādājumu eksports krītas jau otro mēnesi, un to nosaka gan koksnes cenu kritums, gan vājāks pieprasījums eksporta tirgos. Rezultātā pēc straujā pieauguma pagājušajā gadā, kad koka un koka izstrādājumu eksports bija palielinājies par 19,4%, šā gada pirmajā pusē kopā koksnes eksports bijis vairs tikai par 5,4% lielāks nekā attiecīgajā laika posmā pirms gada. Koksnes eksports uz Lielbritāniju, kas ir lielākais šīs preču grupas eksporta tirgus, jūnijā saglabājās pagājušā gada līmenī, bet būtiski samazinājumi bija koksnes eksportā uz Zviedriju, Vāciju un Somiju, kur jūnijā koksnes eksports bija attiecīgi par 15,5%, 21,3% un 25,3% mazāks nekā pirms gada.
Jūnijā samazinājās arī lauksaimniecības preču un pārtikas eksports – par 1,0%, ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksports – par 6,4%, kā arī būvniecības izstrādājumu un satiksmes līdzekļu eksports – attiecīgi par 0,2% un 3,0%. Tomēr šajās preču grupās ir iezīmējušās vairāk pozitīvas tendences, jo pārtikas un lauksaimniecības preču grupā kopējo samazinājumu noteica graudaugu produktu eksporta kritums par 21,0% jeb 9,2 miljoniem eiro, kamēr pārtikas rūpniecības ražojumu eksports pieauga par 8,8% jeb 7,3 miljoniem eiro. Par pārtikas rūpniecības atgūšanos šogad liecina arī apstrādes rūpniecības dati, kur pārtikas produktu ražošana pēc pagājušajā gadā piedzīvotā krituma šogad ir sākusi stabilizēties. Savukārt kritums būvniecības izstrādājumu eksportā jūnijā ir bijis mazākais pēdējo mēnešu laikā.
Līdz ar pēdējos divos mēnešos piedzīvotājiem kritumiem kopumā šā gada pirmajā pusē Latvijas preču eksports ir palielinājies vairs tikai par 0,3%, kamēr pagājušajā gadā tas bija audzis par 9,4%. No nozīmīgākajām preču grupām lielākie eksporta kāpumi gada pirmajos sešos mēnešos bija lauksaimniecības precēm un pārtikai – par 6,4%, kokam un koka izstrādājumiem – par 5,4% un ķīmiskās rūpniecības ražojumiem – par 7,9%. Savukārt mehānismu un ierīču eksports samazinājies par 12,0%, būvniecības izstrādājumu eksports – par 4,6% un metālu eksports – par 4,4%.
Arī turpmākajos mēnešos Latvijas preču eksporta attīstību turpinās ietekmēt vājāka pasaules ekonomikas izaugsme un zemāks pieprasījums galvenajos eksporta tirgos, ko kavē gan ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts, gan nenoteiktība saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Vienlaikus jāatzīmē, ka pēc izaugsmes piebremzēšanās 2019. gadā nākamajam gadam vadošās starptautiskās institūcijas jau prognozē nedaudz straujāku ekonomikas izaugsmi. Tajā skaitā izaugsme eirozonā, kas ir galvenais Latvijas preču eksporta noieta tirgus, paātrināsies no 1,2% šajā gadā līdz 1,4% 2020. gadā, liecina Eiropas Komisijas jaunākās prognozes.
