Piecus mēnešus pēc Zolitūdes «Maximas» sabrukšanas izmeklētāji vēl nav spējīgi izdarīt secinājumus par būvniecībā iesaistīto personu atbildību. Vainīgās personas tiks piemeklētas ekspertīzēs noteiktajiem jumta iegruvuma iemesliem, šodien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «De facto».
Policija ir nopratinājusi vairumu «Maximas» cēlāju, lai saprastu kādas kļūdas un paviršības ir pieļautas. Nopratināšanas turpinās, tiek precizētas nianses.
Pagaidām neviens vainu nav uzņēmies, atskaitot apakšuzņēmuma «Monce» īpašnieku, kuram prokuratūra piemērojusi 1920 eiro naudassodu par paraksta viltošanu, raksta Apollo.lv.
Aizdomās turamo loks lietā varētu izkristalizēties rudenī, kad būs zināmi rezultāti policijas veiktajam konstrukciju slogošanas un jumta dedzināšanas eksperimentam un paraugu izmeklējumiem laboratorijās. «Jau uz ekspertīzes slēdziena brīdi procesa virzītājam būs aptuveni zināma cilvēku loma. Atliks salikt secinājumus par cilvēku rīcību kopā ar secinājumiem par traģēdijas iemesliem,» saka Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.
Policijas veiktais eksperiments ar ūdens baseiniem uz «Maximas» jumta uzskatāmi parādīja tās pašas kļūdas, uz kurām pirmajās dienās pēc traģēdijas norādīja arhitektu un būvnieki pieaicinātie eksperti. Konstrukciju skrūvju savienojumi nespēja turēt svaru uz jumta.
«Mēs sapratām, ka ir diezgan liela putra visā tajā,» par «Maximas» projektu saka ģenerālbūvnieka «RE&RE» pieaicinātais eksperts Aldis Grasmanis. Pēc viņa teiktā projektā bija minētas pretrunīgas slodzes, ko konstrukcijām jātur. Uz titullapas divas tonnas uz kvadrātmetru, tālāk – 700 kilogrami. Pēc jautājumu uzdošanas konstruktoram Ivaram Sergetam viņš atsūtījis vēl trešo tabulu.
Grasmaņa secinājums – trūkušo mezglu nestspēja bijusi trīs reizes mazāka par nepieciešamo. Turklāt mezgli projektā nebija pietiekami detalizēti uzzīmēti. «Pirmajā dokumentācijā, ko saņēmām no būvnieka, mezgla nebija vispār. Pēdējā versijā, kas mums tika iedota, tur mezgls parādījās, bet bez skrūvēm. Pateikt, ko bija domājis projekta autors bija grūti, bet, pieņemot, ka uzliktu maksimālās nestspējas skrūves uz to diametru, arī tas neturētu,» saka Grasmanis un uzver, ka arī konstrukciju licējiem, to ieraugot, vajadzēja uzdot jautājumus.
Arī pašā celtniecības gaitā ir saskatāmas paviršības pazīmes, piemēram, konstrukciju montāža, iespējams, bez sertificēta speciālista klātbūtnes. Tāpat pretrunīgi vērtēts būvvaldes lēmums ļaut uz jumta taisīt spēļlaukumu, kamēr apakšā cilvēki iepērkas.
Zolitūdes veikala konstruktors Sergets pārmetis, ka bruģis klāts ar vibroblieti. To gan par pārkāpumu neuzskata ne ģenerālbūvnieks, ne jumta apzaļumotāji no firmas «Gartens». «Mēs visu darījām atbilstoši norādēm,» saka «Gartens» pārstāvis Jānis Buķelis un apgalvo, ka atbildīgais būvdarbu vadītājs no «RE&RE» visu laiku atradies objektā.
Lai gan sabiedrībā valda skepse par to, vai Zolitūdes lietā atbildēt nāksies arī «lielajām zivīm», ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers saka, ka izmeklētāji «izvērtēs visu atbildību, neatkarīgi no tā, vai tas ir skrūvju pievilcējs vai ģenerāluzņēmējs.»
Tāpat prokuratūra aizstāv policiju, runājot par lietas izmeklēšanas tempiem. «Pamatā tie, kas izsakās par izmeklēšanas gausumu, absolūti lielākā daļa ir nekompetentas personas, kas runā par to, par ko viņiem nav ne mazākās izpratnes,» saka Kalnmeiers.
