Kultūras ministrijas (KM) padotības 13 mūzikas un mākslas vidusskolās šogad pirmajā kursā plānots uzņemt 557 audzēkņus, kas ir par 57 audzēkņiem vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Līdz 10. augustam notiek audzēkņu uzņemšana, un šobrīd vēl visas vietas nav aizņemtas. Ir skolas, kas pieļauj, ka daļu tā arī neizdosies aizpildīt. Problēmas ir ne tikai ar audzēkņiem, bet arī ar pedagogiem.
«Ik gadu mūzikas un mākslas izglītības pieprasījums pieaug, tāpēc vietu skaitu vidusskolās paredzēts pat palielināt. Tā kā profesionālās vidējās izglītības nozīmīgs resurss ir profesionālā ievirze, tad arī šai izglītības segmentā 2016./2017. gadā nav plānots samazināt audzēkņu skaitu,» norāda Nacionālā kultūras centra (NKC) pārstāve Inga Bika. Viņa uzsver, ka mūzikas un mākslas vidusskolās iecerēts atvērt arī vairākas jaunas programmas. Piemēram, foto dizainu Liepājas dizaina un mākslas vidusskolā, Ventspils mūzikas vidusskolā – skatuves apskaņošanu un apgaismošanu, Rēzeknes mākslas un dizaina vidusskolā – vides dizainu (tajā uzņems jauniešus ar vidējo izglītību).
Kā rāda NKC rīcībā esošie skaitļi, visvairāk budžeta vietu ir atvēlētas Rīgas dizaina un mākslas vidusskolā: tur pirmajā kursā ir paredzētas 154 vietas (2015. gadā faktiski aizņemtas bija 146), tai seko Liepājas mākslas un dizaina vidusskola – ar 70 vietām (pērn aizpildītas 62) un Rēzeknes dizaina un mākslas vidusskola – ar 53 vietām (pērn 29). Vismazākais pirmkursnieku skaits plānots Rīgas horeogrāfijas vidusskolā – 11 – un Jelgavas mūzikas vidusskolā – 14.
Ne visās skolās labi sokas ar vietu aizpildīšanu. Tā tas ir arī Rēzeknes dizaina un mākslas skolā, lai gan tajā programmu piedāvājums ir ļoti plašs, no tradicionālajām neesot vien ādas un stikla apstrāde, NRA.lv skaidroja skolas direktors Osvalds Zvejsalnieks. Patlaban uzņemta tikai puse no iespējamo audzēkņu skaita, lai gan uz šejieni mācīties dodas ne vien no Rēzeknes, bet arī no tālākas apkārtnes, arī no Gulbenes un Alūksnes. Diemžēl visās programmās (mazāk dizaina) ir jūtams kritums, pat savulaik tik populārajā keramikā mācīties gribētāju ir krietni mazāk. Tāda tendence iezīmējas jau trešo gadu, un nav zināms, vai šogad izdosies aizpildīt visas budžeta vietas, atzina O. Zvejsalnieks, piebilstot, ka diemžēl bērnu skaita kritums atsaucas ne tikai uz viņa vadīto mācību iestādi, bet uz visām Rēzeknes pilsētas skolām.
Arī pie Ventspils mūzikas vidusskolas pretendentu rindas nestāv un konkursu rīkot nenākas. «Nopietni piestrādājam pie skolas reklāmas un programmu piedāvājuma paplašināšanas, lai padarītu skolu pievilcīgāku,» teica skolas direktors Andris Grigalis. Arī viņš pie problēmām minēja demogrāfisko situāciju, taču ne mazākas galvassāpes radot pedagogu trūkums – it īpaši klasiskajās programmās, piemēram, metāla pūšamo instrumentu klasē (to vēl vairāk trūkstot mazajās mūzikas skolās). Tāpēc daļu pasniedzēju nākas aicināt no Rīgas. Kā risināt šo akūto problēmu, kas, rādās, nākotnē uztūks vēl lielāka? Lai gan Latvijas Mūzikas akadēmija sagatavo pasniedzējus, ar to ir pārāk maz, lai pietiktu visai Latvijai, norādīja A. Grigalis. Jaunie vairāk izvēlas palikt Rīgā, tāpēc pārējie reģioni izjūt jaunu spēku pieplūduma trūkumu. Jā, arī Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija gatavo mūzikas pedagogus, bet atkal – vairāk izglītotus pedagoģijas teorijā, ne mūzikas metodikā. Ventspils mūzikas vidusskolas direktors uzskata, ka arī reģiona augstskolās vajadzētu veidot šīs programmas, citādi «attapsimies pie tā, ka nebūs, kas māca».
Aisma Orupe
Foto:nataliaaggiato/https://pixabay.com/en/users/nataliaaggiato-470329//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
