Pedagogu arodbiedrība gatavojas iesniegt premjeram Mārim Kučinskim vēstuli (pašlaik tai tiek vākti skolotāju paraksti), pieprasot izmantot skolotāju darba samaksai 1,7 miljonus eiro, kas netika sadalīti algām no valsts piešķirtajiem deviņiem miljoniem. Par protesta akcijām lems pēc tam, kad tiks saņemta atbilde.
Vakar arodbiedrības padomes sēdē netika pieņemts lēmums par protestiem, tomēr «Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) patur tiesības par to lemt, kad Ministru prezidentam tiks iesniegti paraksti, lai nesadalītā mērķdotācija paliktu nozarē», preses pārstāvjiem pēc sēdes skaidroja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
«Mēs esam norādījuši, kurām pedagogu grupām reforma ir izrādījusies nelabvēlīga, tostarp arī pirmsskolu pedagogiem – daļa saņem 620 eiro par likmi, citi – 680 eiro. Tāpat augstskolu pasniedzēji saņem mazāk nekā citi nozarē strādājošie.» Viņa uzsvēra, ka sākotnēji visus deviņus miljonus eiro šogad bija paredzēts tērēt skolotāju algām, bet tad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) patvaļīgi atļāvusies no šīs summas 1,7 miljonus eiro novirzīt internātskolu un speciālo skolu uzturēšanai. Šo finansējumu vajadzēja piešķirt iepriekšminētajām pedagogu grupām, nevis pilnīgi citam mērķim. IZM bez saskaņošanas un bez diskusijām pēkšņi to virzījusi uz valdības sēdi.
LIZDA kopā ar Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju gatavojoties rakstīt vēstuli nozares ministrijai arī par Vispārējās izglītības likuma grozījumiem. Abu organizāciju padomes sēdē spriests arī par IZM atbildīgo amatpersonu retoriku, kas tiek veltīta nozarē strādājošajiem, un nolemts aicināt negraut pedagogu prestižu. «Citu nozaru ministrijas iestājas par saviem padotībā esošajiem, bet no IZM jūtama pretdarbība, lai gan sociālie partneri ir visu laiku atvērti sadarbībai un arī pārmaiņām – protams, laikus par tām diskutējot,» teica I. Vanaga.
Viņa arī vērsa uzmanību uz citām nepilnībām algu reformā, piemēram, nepietiekamu finansējumu skolu administrācijas un atbalsta personāla darba samaksai. Tāpat joprojām ir par maz līdzekļu mazo skolu izglītības procesa nodrošināšanai. Satraucoša situācija ir ar valsts ģimnāzijām. Un tas attiecas ne tikai uz Rīgu, bet arī citām pilsētām – Jūrmalu, Bausku, Siguldu, Jēkabpili, raksta NRA.lv.
Tāpat I. Vanaga informēja, ka 108 pedagogi ir izteikuši vēlmi vērsties Satversmes tiesā, iebilstot pret pedagogu kvalitātes pakāpju piešķiršanas kārtību. LIZDA padomes sēdē lēmusi par finansējuma piešķiršanu šim nolūkam. Šobrīd ir samazinājusies arī piemaksa par kvalitāti, jo tā tiek aprēķināta, ņemot vērā kontaktstundas, nevis visu slodzi. Līdz ar to piemaksu apjoms ir samazinājies pilnībā visiem pedagogiem – pat līdz 50%.
Jāatgādina, ka valdībā pieņemtie grozījumi noteikumos par kārtību pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai nosaka, ka tiem, kam kvalitātes pakāpe līdz 2016. gada 31. maijam nav piešķirta, un tiem, kam kvalitātes apliecības derīguma termiņš beidzas periodā no 2016. gada 31. maija līdz 2018. gada 31. augustam, ir tiesības pieteikties profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai ne agrāk kā no 2018. gada 1. septembra.
Aisma Orupe
Foto:Freeimages9/https://pixabay.com/en/users/Freeimages9-41330//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
