Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) darbu pie jaunā pedagogu algu modeļa ir beigusi. Šomēnes skolotāji jau varēs izrēķināt, cik liela summa ieripos viņu maciņā nākamajā mācību gadā, sola ministrs Kārlis Šadurskis. Daļai pedagogu (pirmsskolas, augstskolas) gan būs jāsamierinās ar neziņu, jo šobrīd viņiem nauda valsts budžetā nav atrasta.
K. Šadurskis vakar preses konferencē atzina, ka pēdējās divas nedēļas darbs pie jaunā algu modeļa bijis ļoti intensīvs – notikušas gan divas darba grupas, gan tikšanās ar visu pašvaldību izglītības pārvalžu pārstāvjiem. Saņemti daudzi priekšlikumi, taču ne visus izdevies ņemt vērā. Vislielākās diskusijas bijušas par teritoriālo koeficientu. Diemžēl tas esot jautājums, kurā IZM nevarējusi piekāpties – arī attiecībā uz Pierīgas pašvaldību spiedienu. Ja tā darītu, reforma sabruktu pāris gadu laikā, uzsvēra ministrs. Tas jau ir novedis pie tā, ka lielā daļā Pierīgas pedagogu saņem nesalīdzināmi vairāk nekā citviet. Noteikumi paredzot par likmi maksāt 420 eiro, bet Pierīgas skola, sadalot kopējo mērķdotāciju, var atļauties 600 eiro par likmi. Pašvaldība vēl piemaksā skolai pie valsts mērķdotācijas nepilnus 7500 eiro mēnesī. Ar šīm visām piemaksām, augstāku bāzes likmi, pašvaldības piemaksu situācija skolās izskatoties ļoti laba, norādīja K. Šadurskis. Ja vietvara nesaglabās piemaksu, tad skaidrs, ka skaitļu kāpumi nebūs tādi kā citviet valstī. Diemžēl izveidot tādu modeli, kas derētu visām pašvaldībām, IZM nespējot, raksta NRA.lv. Ja teritoriālā reforma būtu sekmīgi realizēta un būtu saglabāti savulaik noteiktie 40 rajoni, tad strādāt ar modeli būtu nesalīdzināmi vieglāk. Tagad nu vienīgais veids, kā sabalansēt situāciju, ir noteikt sešas teritoriālās vienības: Rīgā plānota proporcija 16,5 skolēni uz skolotāju, lielajās pilsētās 16:1 (nosakot tām pārejas periodu uz vienu gadu, un tad proporcija būs tāda kā Rīgā), Pierīgā 14:1, reģionālajās pilsētās 12,5:1, lauku teritorijās 11,5:1, mazajos novados 9,5:1.
Ministrs paskaidroja, ka šogad valsts budžetā rezervētie deviņi miljoni eiro un 27 miljoni eiro nākamgad nosedzot visu vispārizglītojošo izglītību, piecgadīgo un sešgadīgo apmācību, kā arī nodrošinot pieaugumu interešu izglītībai 13,33% apmērā. Diemžēl aiz svītras paliek bērnudārzu pedagogu algas. Šobrīd ierosinājums par iespējamo pārdali starp šā sektora darba samaksu un brīvpusdienu finansēšanu ministram vairs nešķiet perspektīvs, jo pašvaldībām esot būtiski iebildumi pret to, līdz ar to esot jāmeklē citi risinājumi. Tāpat iepriekšminētā naudas summa neietverot profesionālo izglītību – tai nepieciešami papildus 5,9 miljoni eiro, bet vēl 5,6 miljoni eiro – profesionālās ievirzes sporta skolām. Abām šīm jomām IZM līdzekļus solās meklēt savos resursos. Joprojām esot atklāts jautājums par Kultūras ministrijas (KM) pārziņā esošajām mākslas un mūzikas skolām – tām vajadzīgi aptuveni 3,5 miljoni eiro. Šī nauda esot jāmeklē pašas KM maciņā vai arī tas esot valdības kopējs uzdevums atrast iztrūkstošo summu, teica K. Šadurskis, piebilstot, ka arī augstskolu 30% finanšu pieaugumam vajadzīgi nepilni deviņi miljoni eiro, bet koledžām – nepilni divi miljoni.
Aisma Orupe
Foto:janeb13/https://pixabay.com/en/users/janeb13-725943//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
