Par rēķinu nosūtīšanu pastkastītē piepriež 1400 eiro sodu

Ikmēneša rēķinus apsaimniekotāji visbiežāk ieliek pastkastītēs vai nosūta elektroniski. Lai samazinātu izmaksas, rēķinu aploksnē liek retais, kur nu vēl sūta ierakstītā vēstulē. Tomēr kāda Rīgas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība saņēmusi 1400 eiro sodu par to, ka nav nodrošinājusi personas datu aizsardzību, ievietojot uz papīra lapas izdrukātu rēķinu dzīvokļu īpašnieku pastkastītē.

«Mēs rēķinus liekam pastkastītēs – kā visur Latvijā. Bet man ir sastādīts administratīvais protokols, ka personas datus tādā veidā var nodot trešajām personām,» NRA.lv sacīja kooperatīva pārstāve. Tiesa, šī dzīvokļu kooperatīva biedriem uz rēķina ir uzdrukāts arī viņu personas kods. Tomēr, kā izriet no Datu valsts inspekcijas (DVI) atbildes, par personas datiem uzskatāms ne tikai personas kods, bet arī «jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu, tādējādi ne tikai vārds, uzvārds un adrese ir personas dati, bet arī visa informācija, kas tiek ietverta rēķinā, jo šī informācija attiecas uz rēķina adresātu – fizisku personu».

Sodītā kooperatīva pārstāve ir sašutusi: tad jau visa Latvija jāsoda, un arī DVI tāds rēķinu piegādes veids nevarētu būt pārsteigums. Bet sodus saņemot reti kurš. Taisnība viņai ir, jo, ja neaizlīmētus un nekā citādi neaizsegtus rēķinus pastkastītēs ieliek, piemēram, sētnieki, tad viņi var izlasīt tajos visu, ko vien vēlas: deklarēto personu skaitu, dzīvokļa platību, parādus utt. DVI savukārt neslēpj, ka pēc savas iniciatīvas pārbaudes veic tikai apmēram piecos procentos gadījumu, ja pārkāpums ir būtisks un ietekmē sabiedrību. Lauvas tiesu pārbaužu uzsāk pēc sūdzību saņemšanas.

Kāda cita Imantas dzīvokļu kooperatīva darbiniece norāda, ka rēķina ievietošana aploksnē vai nosūtīšana pa pastu ir papildu izmaksas, kuras kooperatīvs iekasēs no saviem biedriem. Aploksne maksā 30 eirocentus, ierakstītas vēstules nosūtīšana izmaksā 1,48 eiro. Diez vai cilvēki gribēs papildu izmaksas katru mēnesi, viņa uzsver. Un, atsaucoties uz Pasta likumu, piebilst, ka pastkastītē ievietotā korespondence nebūt neattiecas uz visiem mājas iedzīvotājiem. Skaidrs, ka tā adresēta konkrētam cilvēkam. Ja to iegūs kāds cits, tātad tā būs nelikumīga informācijas iegūšana. DVI norāda: rēķina ievietošana aploksnē nav vienīgais veids, kā nodrošināt tā piegādi tādā veidā, lai personas dati nav pieejami trešajām personām. Piemēram, rēķina veidlapu var salocīt un aizlīmēt, kā arī rēķinu var piegādāt personīgi rēķina adresātam utt. Piemērotākais veids jānosaka pārvaldniekam. Un, jā, DVI piekrīt, ka par korespondences noslēpuma pārkāpšanu ir paredzēta kriminālatbildība Krimināllikuma 144. pantā. Sods par šādu pārkāpumu var būt brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem vai pieciem gadiem, piespiedu darbs vai ar naudas sods.

Taču, ja rēķina saņēmējs piekrīt, ka viņa datus apskata trešās personas, tad viss kārtībā. Ar katru adresātu gan svajag aprunāties individuāli, nevis pieņemt lēmumu, kas uzreiz attiecas uz visiem rēķinu adresātiem. Izrādās, spēkā ir arī mutiska vienošanās, jo Fizisko personu datu aizsardzības likums nenosaka obligāto piekrišanas iegūšanas veidu. Kooperatīvu pārstāves ir neizpratnē – kā tad to strīdu gadījumos varēs pierādīt? Atkal būs sods! Starp citu, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvam piespriestais 1400 eiro sods esot minimālais naudas sods, kāds ir paredzēts attiecīgajā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa sankcijā.

Antra Gabre