Ministru prezidents Māris Kučinskis piektdien, 15. septembrī, Rīgā tikās ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretāru Anhelu Guriju (Angel Gurría).
Tikšanās laikā tika apspriests kārtējais OECD sagatavotais Latvijas Ekonomikas pārskats.
M. Kučinskis norādīja, ka vairums doto rekomendāciju pilnībā sakrīt ar valdības svarīgākajiem dienaskārtības jautājumiem – produktivitātes paaugstināšana, reformas izglītības sistēmā un veselības aprūpē, kā arī sociālās nevienlīdzības mazināšana. Salīdzinot ar 1. Ekonomikas pārskata rekomendācijām 2015. gadā, vairumā jomu jau ir panākts būtisks progress – īstenota nodokļu reforma, uzlabota valsts kapitālsabiedrību pārvaldība, konsolidēta pētniecības infrastruktūra, panākti uzlabojumi uzņēmējdarbības vidē u.c. Tāpat Ministru prezidents pauda pārliecību, ka jau tuvāko gadu laikā veikto reformu rezultātā situācija valstī turpinās uzlaboties.
OECD atzīst, ka, neraugoties uz izaicinājumiem ārējā vidē, pēdējos gados Latvijas ekonomikas izaugsme ir bijusi noturīga, ko nodrošināja iepriekšējos gados īstenotās strukturālās reformas. Algu pieaugums ir veicinājis privāto patēriņu. Pēc 2008.-2009.gada ekonomiskās krīzes ir atsācies konverģences process uz attīstītāko OECD valstu līmeni.
Tāpat tiek uzsvērts, ka veikto reformu jomā Latvija ir OECD valstu līdere.
Sarunas ietvaros abas puses bija vienisprātis, ka paveikts ir daudz, un jau iesāktās reformas valstī ir jāturpina. Galvenās OECD rekomendācijas saistītas ar fiskālās politikas izmantošanu strukturālo reformu prioritāšu atbalstam, produktivitātes veicināšanu un labāku ekonomisko iespēju nodrošināšanu visiem iedzīvotājiem, kā arī pieejamības uzlabošanu veselības aprūpes pakalpojumiem, mājokļiem un darbavietām. OECD ģenerālsekretārs īpaši izcēla izglītības reformas nozīmi Latvijā.
Latvija kļuva par 35.OECD dalībvalsti 2016.gada 1.jūlijā. Līgumu par Latvijas pievienošanos šai organizācijai parakstījis M. Kučinskis un A. Gurija.
Lai Latvija iestātos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, tika uzsākta reforma valsts kapitālsabiedrību efektīvākai pārraudzībai, izveidota kapitālsabiedrību koordinācijas institūcija un mazināta politiskā ietekme tajās, veidojot neatkarīgas padomes.
Foto: Valsts kanceleja
