Viena no būtiskākajām Ekonomikas ministrijas prioritātēm valsts budžeta veidošanā ir nepieciešamība rast risinājumu obligātās iepirkuma komponentes (OIK) samazinājumam jau tuvāko gadu laikā.

Šobrīd tiek turpināts intensīvs darbs pie risinājuma izstrādes, kas paredzētu daļēju valsts atbalsta samazinājumu lielajām koģenerācijas stacijām, par to tām piedāvājot vienreizēju kompensāciju. Šāda risinājuma ietvaros OIK jau 2019. gadā sāktu lejupslīdi, samazinoties līdz 25,79 euro/MWh.

Lai nodrošinātu OIK samazināšanas risinājumu, turpmākajos gados nepieciešamas papildu dotācijas no valsts budžeta 2018. gadā – līdz pat 6,2 milj. eiro apmērā, 2019. gadā līdz pat 53,1 milj. eiro un 2020. gadā – 100,7 milj. eiro apmērā.

Ja netiek piešķirta šī dotācija vai rasts cits risinājums OIK ierobežošanai, OIK elektroenerģijas gala patērētājiem 2019. gadā pieaugs līdz 40,01 euro MWh un 2020. gadā – līdz 40,48 euro MWh, kas nozīmē, ka palielināsies OIK maksājums visiem elektroenerģijas gala lietotājiem, kā arī tiks atņemts būtisks atbalsts aizsargātajiem lietotājiem.

Ministrija sola, ka detalizētu rīcības plānu, kā risināt OIK samazinājumu jau tuvāko gadu laikā, šodien iesniegs Ministru kabinetam. Lielākās nesaprašanās līdz šim saistāmas ar domstarpībām starp Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju kā valsts budžeta veidotāju.

Jau vēstīts, ka, lai novērstu elektroenerģijas cenas strauju kāpumu, gan iepriekšējo valdību deklarācijās, gan Deklarācijā par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību valdība apņēmusies noturēt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) 26,79 EUR/MWh apmērā, vienlaikus no valsts budžeta finansējot faktisko OIK pieauguma starpību.

Vienlaikus EM prioritāte valsts budžeta veidošanā ir skaidri definēta jau iepriekš – nepalielināt elektroenerģijas izmaksas – ne mājsaimniecībām, ne uzņēmējiem, tādēļ EM uz MK virzīs tādu risinājuma modeli, kas nepalielinās elektroenerģijas izmaksas.

Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/