COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem valdība paredzējusi virkni atbalsta pasākumu. Kamēr vieni kritizē valdību par nepārdomātajiem nosacījumiem, kas jāizpilda uzņēmumam, lai saņemtu atbalstu, nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas Turība docētāja Anna Medne norāda, ka kritiskajā periodā ir ņemta vērā 2008. gada krīzes laikā gūtā mācība, turklāt situācija kopumā krietni samazinās aplokšņu algu maksāšanas apmērus.
Mājsaimniecības nodrošina iekšējo tirgu
Pozitīvi, ka pēc pagājušās krīzes, atbildīgās amatpersonas ir sapratušas, ka ar iztikas līdzekļiem jānodrošina arī mājsaimniecības, paredzot, ja ģimenei (vai personai), tajā skaitā audžuģimenei un aizbildnim, kam aprūpē ir bērns līdz 18 gadu vecumam un kurai ir tiesības uz pašvaldības krīzes pabalstu, pašvaldība varēs palielināt šī pabalsta apmēru par 50 eiro katram bērnam. Tas ir ļoti atbalstāms un pārdomāts solis, jo tieši mājsaimniecības nodrošina iekšējo tirgu, kas šobrīd ir spēcīgāks par ārējo tirgu.
100% kontrole nav iespējama
Raugoties no valsts budžeta viedokļa, esam arī bagātāki nekā 2008. gada krīzes laikā. Tas, protams, sniedz lielākas iespējas atbalstīt uzņēmējus. Pozitīvi vērtējams arī fakts, ka jomas, kurām tiek piešķirts atbalsts, tiek pārskatītas un papildinātas. Noteikti būtu vērts atvērt diskusijai arī nosacījumus atbalsta piešķiršanai, īpaši sezonālajiem biznesiem, piemēram, tūrisma un viesmīlības sektorā, kur nodokļu parādi janvārī un februārī ir neizbēgami nozares specifikas dēļ. Runājot par iespējamiem pārkāpumiem vai šmaukšanos ar dīkstāves pabalstu saņemšanu, jāpiezīmē, ka divi gadījumi no 105 apsekotiem uzņēmumiem aprīļa sākumā ir normāla statistika. Nav iespējams no tā 100% izvairīties vai īstenot absolūtu kontroli, taču dažu negodprātīgu uzņēmēju dēļ nedrīkst likt ciest tiem, kuriem atbalsts patiešām ir nepieciešams.
Aplokšņu algu saņēmēji neapskaužamā situācijā
Runājot par uzņēmēju godaprātu, krīzes situācijai ir arī savas priekšrocības – domāju, ka nākotnē ievērojami samazināsies aplokšņu algu gadījumu skaits. Tie, kuri saņēma algas aploksnēs, šobrīd ir neapskaužamā situācijā, jo viņiem gan dīkstāves, gan bezdarbnieka pabalsts ir ļoti niecīgs. Tomēr situācija ir būs skaudra mācībā gan maksātājiem, gan saņēmējiem. Ceru, ka nākotnē tas mudinās darba ņēmējus aizdomāties, vai piekrist šādām darba attiecībām?
Uzņēmēju uzdevums – saplānot pēckrīzes budžetu
Vēl viena būtiska lieta, kas būtu jāņem vērā ārkārtas situācijas kontekstā, ir 2021. gadā plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā. Manuprāt, šis nebūtu īstais laiks realizēt būtiskas izmaiņas, jo jau šobrīd ir pietiekoši daudz problēmu un neskaidrību. Lai arī labu mērķu vadītas, nodokļu politikas izmaiņas radīs tikai lielāku haosu uzņēmējdarbības vidē, kas šobrīd ārkārtīgi kaitēs centieniem nostāties uz kājām. Būtiskākais uzņēmēju uzdevums šobrīd ir saplānot pēckrīzes budžetu – ja būs gaidāmas nodokļu izmaiņas, to būs neiespējami izdarīt. Tāpat jāņem vērā, ka esošās izmaiņas pēc būtības pastāv tikai trešo gadu un vēl nav līdz galam izprastas.
Atkopšanās iespējas mazajam biznesam
Iespējams, šobrīd ir īstais laiks atcerēties par mikrouzņēmuma nodokli, kas iepriekšējā krīzē bija glābējs. Vai šodien Latvijas uzņēmējdarbība nav līdzīgā situācijā? Mikrouzņēmuma nodoklis nozīmē atkopšanās iespējas mazajam biznesam, kas ir cieši saistīts ar mājsaimniecībām. Šajā jomā mums ir ārkārtīgi laba pieredze. Lai gan ir eksperti, kuri uzskata, ka ir pienācis laiks likvidēt mikrouzņēmuma nodokli, veidojot nodokļu sistēmu tā, lai visiem nodokļu maksātājiem būtu līdzvērtīgs sociālā nodrošinājuma grozs, krīzes periods noteikti nav labākais brīdis šādām izmaiņām. Finanšu ministra Jāņa Reira iebildumi pret mikrouzņēmumiem nav pietiekams iemesls, lai likvidētu mazo biznesu iespēju pastāvēt, īpaši ņemot vērā, cik ļoti šī biznesa forma ir izplatīta visā Eiropā.
Nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas Turība docētāja Anna Medne
