Lielākajā daļā Latvijas slimnīcu mediķiem joprojām ir un būs jāstrādā ilgas darba stundas bez papildu samaksas par virsstundām. Rīgas Dzemdību nams apņēmies pavasarī atteikties no normālā pagarinātā darba laika un maksāt par virsstundām, bet citās ārstniecības iestādēs tas vēl ir tāls sapnis. Veselības ministrija atbildi «ietērpj» naudā – lai samaksātu par virsstundām, nepieciešami miljoni eiro.
NRA.lv rakstīja, ka attiecībā pret medicīnas darbiniekiem spēkā ir Ārstniecības likuma 53. pants, kas nosaka pagarināto normālo darba laiku, kas nozīmē, ka virsstundas var neapmaksāt, jo darbs virs parastā darba laika mediķiem ir normālais darba laiks. Saskaņā ar Darba likumu normētā darba slodze ir 40 stundu nedēļā, 160 stundu mēnesī, savukārt ārstniecības personām – līdz 240 stundām mēnesī. Izmaiņas tika pieņemtas 2009. gadā kā viens no krīzes risinājumiem. Šo jautājumu Veselības ministrijā, mediķu arodbiedrībā un Tiesībsarga birojā aktualizēja Stradiņa slimnīcas anestezioloģe – reanimatoloģe Anete Eklona: «Mediķi strādā vienu vai divas nedēļas papildus – kā virsstundas, taču par to maksā kā par parastu darba dienu.» Viņa atbildīgajām iestādēm jautāja: vai Ārstniecības likums atbilst Satversmei? Tiesībsargs pārbaudes lietā secināja, ka notiek ārstniecības personu diskriminācija.
Pēc šī atzinuma Veselības ministrija sasauca darba grupu, kur galvenais secinājums ir tāds: jā, pagarinātais normālais darba laiks ir jāsamazina vai jāatceļ, taču virsstundu apmaksa mediķiem, protams, prasa papildu izdevumus no budžeta. «Lai samazinātu normālo pagarināto darba laiku par 20 stundām, papildus nepieciešami četri miljoni eiro gadā,» Neatkarīgajai saka Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders. Priekšlikums, kas tika iesniegts pagājušā gada rudenī, paredzēja pakāpeniski no šī darba laika atteikties, pirmajā gadā samazinot līdz 220, nākamajā – 200, tad līdz 180. Saeimā priekšlikums netika atbalstīts.
Rīgas Dzemdību nams no šā gada 1. marta atcels normālo pagarināto darba laiku. Dzemdību namā stāsta, ka tā bija medicīnas darbinieku izvirzīta prasība, kad gada sākumā notika sarunas par atalgojumu. «Nonācām pie kompromisa, ka nosacījums par 240 stundu darba slodzi ārstniecības personām – ārstiem, vecmātēm, māsām un māsu palīgiem – Dzemdību namā netiek piemērots,» saka Rīgas Dzemdību nama speciāliste Jana Priedniece. «Izmaksas plānojām segt no pašu rīcībā esošajiem naudas resursiem, tai skaitā, izmantojot summu, ko plānots saņemt papildus saistībā ar dzemdību tarifu paaugstināšanu.» Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja Dagnija Vilnīte uzsver, ka plānotais finansējuma palielinājums (pielikums pie dzemdību tarifa) pilnībā tiek novirzīts personāla atalgojumam. Tomēr arī ar šo papildu naudu nepietiek, lai segtu gan atalgojuma stundas likmes paaugstināšanu un apmaksātu virsstundas, tāpēc papildus līdzekļus meklētu, piemēram, maksas pakalpojumos.
Stradiņa slimnīca ir saņēmusi Perinatālās aprūpes centra darbinieku vēstuli, kurā mediķi lūdz pārskatīt noteiktās stundas tarifa likmes visās amatu grupās, kas saistās ar dzemdību pakalpojuma sniegšanu: vecmātēm, māsām, ārstiem ginekologiem – dzemdību speciālistiem, neonatologiem. Darbinieki lūdz divkāršot stundas tarifa likmi, kā arī virsstundu apmaksu saskaņā ar Darba likumā noteikto. «Slimnīca izvērtē prasības,» saka slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle. «Slimnīcā esam saskārušies arī ar pretēju sūdzību – ir cilvēki, kas vēlas strādāt vairāk nekā 240 stundas. Slimnīca būtu gatava maksāt par pagarināto darbu, kā par virsstundām, ja papildus tiktu piešķirti līdzekļi. Tā kā mums ir jānodrošina darbs esošā budžeta ietvaros, tad šobrīd to atļauties nevaram.».
Inga Paparde
