SEB bankas veiktā aptauja liecina, ka neskatoties uz globāli neskaidro politiski ekonomisko klimatu, Baltijas valstu lielo uzņēmumu finanšu direktori raugās uz nākamo gadu pozitīvi. Tomēr ir arī jomas, kas rada bažas. Iepazīstinām jūs ar galvenajām aptaujas atziņām.
Nu jau ceturto gadu SEB banka veikusi Baltijas lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptauju, kas liecina – šobrīd vairums lielo uzņēmumu jūtās finansiāli stabili: kopumā savu stāvokli kā pozitīvu vai ļoti pozitīvu vērtē 67% aptaujāto Latvijā, 74% Lietuvā un 68% Igaunijā. Arī nākamie divpadsmit mēneši pārsvarā tiek gaidīti optimistiskā noskaņojumā, turklāt salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Igaunijā pozitīvi noskaņoto skaits audzis, bet Lietuvā optimistu skaitliski ir visvairāk.
Latvijas uzņēmumi gatavojas investēt
Lai gan Latvijā optimistiski noskaņoto finanšu direktoru kopumā ir nedaudz mazāk, kā abās kaimiņvalstīs, ir kāda iepriecinoša ziņa – mūsu lielie uzņēmumi ir Baltijas līderi savos plānos nākamgad veikt investīcijas – 63% aptaujāto norādījuši, ka viņu pārstāvētās kompānijas plāno nākamā gada laikā veikt investīcijas (pērn – 51%), turklāt lauvas tiesu jeb 42% veidos stratēģiskās investīcijās mājas tirgū.
“Iepriekšējo gadu laikā esam varējuši vērot, kā Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi mērķtiecīgi investē sava biznesa attīstībā, kamēr Latvijas kompānijas savus brīvos līdzekļus izvēlējās novirzīt kredītsaistību samazināšanai un dividenžu izmaksai – citiem vārdiem sakot, ņēma naudu ārā no biznesa. Tādēļ pozitīvi vērtējams tas, ka šogad Latvijas lielo uzņēmumu ambīcijas investēt savā biznesā vairs neatpaliek no kaimiņvalstīm,” norāda SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.
Lielākā daļa prognozē izaugsmi
Apgrozījuma pieauguma prognozes visās Baltijas valstīs ir ļoti līdzīgas un mēreni optimistiskas – 52% aptaujāto Latvijā, 50% Lietuvā un 53% Igaunijā plāno, ka nākamajos 12 mēnešos viņu uzņēmumu apgrozījums pieaugs. Savukārt vislielākās izmaksas nākamgad prognozē Lietuvas uzņēmumi – vairāk nekā 60% plāno, ka izmaksas pieaugs; salīdzinājumam Latvijā tie ir 48% un Igaunijā 53%. Komentējot to aptaujas dalībnieku atbildes, kas savās prognozēs bijuši noskaņoti mazāk pozitīvi, I. Krasts pieļauj, ka Latvijā tas saistīts galvenokārt ar bažām par būvniecības nozares attīstību, kur optimizācija ir normāla izaugsmes sastāvdaļa.
Bez inovācijām būs grūti konkurēt
Inovāciju ieviešanas jomā Baltijas valstu uzņēmumi parasti ir atradušies ES valstu kopējā saraksta vidū un arī jaunākā aptauja liecina, ka šajā ziņā lielas pārmaiņas nav sagaidāmas. Visaktīvāk inovācijas nākamgad plāno ieviest igauņu uzņēmumi, kamēr Latvijas uzņēmumu inovāciju plāni no abām kaimiņvalstīm atpaliek – katrs piektais aptaujātais Latvijā (19%) norādījis, ka viņa pārstāvētais uzņēmums neplāno nākamgad ieguldīt ar inovācijām saistītās aktivitātēs. Salīdzinājumam, Lietuvā šādu uzņēmumu ir 12% un Igaunijā – 6%. Te jāatzīmē, ka ar inovācijām tiek saprasti ne tikai produktu vai pakalpojumu jauninājumi, bet arī biznesa modelis, darbinieku izaugsme un apmācība, jauni grāmatvedības vai IT risinājumi u.c.
I. Krasts atzīst šos datus par pārsteigumu izraisošiem un retoriski vaicā: “Kādus nākotnes konkurētspējas aspektus šie uzņēmumi sev saredz?”
Darbaspēka dinamika un izmaksas rada bažas
Vislielākās bažas uzņēmēju vidū, līdzīgi kā pērn, saglabājas attiecībā uz pieprasījumu – tādas izteikuši 61% aptaujāto Latvijā, 55% Lietuvā un 40% Igaunijā.
Tomēr, kā atzinuši Latvijā aptaujātie finanšu direktori, satraukumu rada arī kvalificētu darbinieku trūkums un darbaspēka izmaksas. Līdzīga situācija ir novērojama arī kaimiņvalstīs – patlaban tieši Igaunijas kompānijas visvairāk izjūt darbaspēka izmaksu ietekmi, taču prognozes liecina, ka šī tendence tuvāko divu gadu laikā pieaugs arī Latvijā.
Eksperti lēš, ka ir pēdējais brīdis, lai valstiskā līmenī, iesaistot visu sabiedrību, runātu par ārvalstu darbaspēka piesaisti nākotnē, lai šis jautājums vienā brīdī neuzgāztos kā sniegs uz galvas – pirmie, kas izjustu sekas, būtu tieši lielie uzņēmumi.
Foto:Unsplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
