Lai izbeigtu ministriju interešu konfliktu, kad tās vienlaikus sēž uz diviem krēsliem – ir nozares politikas veidotāji un vienlaikus īpašnieka pārstāvji valsts uzņēmumos, iecerēta pakāpeniska kapitālsabiedrību centralizēta pārvaldība. Pirmo deviņu uzņēmumu vidū ir arī ”Latvijas valsts meži”. Zemkopības ministrija nav mierā, ka ir jāizlaiž no rokām vērtīgie aktīvi, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Viens no bagātākajiem uzņēmumiem ”Latvijas valsts meži” simtprocentīgi pieder valstij. Uzņēmumā vadībā jau no 2004. gada ir Roberts Strīpnieks. Valdes darbu uzrauga padome.
OECD standarti nosaka, ka padomēs jāstrādā neatkarīgiem profesionāļiem. ”Latvijas valsts meži” bija viena no pirmajām kapitālsabiedrībām, kam padomes locekļus izraudzījās atklātā konkursā.
Tajā nonāca gan Latvijas meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks, gan Irina Pilvere un Elmārs Švēde, kuri kandidējuši no ZZS un ir atrodami starp lielajiem ZZS ziedotājiem. Padomē strādā arī Mārtiņš Gaigals. Gaigals pirms diviem gadiem par 70 000 eiro pārdevis uzņēmēja Ulda Mierkalna uzņēmumam ”Pata Strenči” kādu savu privātīpašumu. Amatpersonu deklarācijā Gaigals norādījis, ka saņem prāvus ienākumus arī no privātkompānijas ”VMF Latvia” un ir tās padomes loceklis.
“Latvijas valsts meži” ar Gaigala pārstāvēto mežsaimniecības uzņēmumu slēguši vairākus darījumus, pēdējo šogad par vairāk nekā trīs miljoniem eiro (3 264 510). Līdz raidījuma tapšanai Gaigals neatbildēja, vai iespējamo interešu konfliktu ir apspriedis ar akcionāra pārstāvi un, vai KNAB viņam ir devis atļauju savienot šos abus amatus.
Krišjāņa Kariņa (JV) valdība apņēmās turpināt virzīties uz tiem mērķiem, ko definēja iestājoties OECD. Stiprināt valsts kapitālsabiedrību labu pārvaldību un pakāpeniski pāriet uz vienu centralizētu pārvaldītāju. Iecerēts, ka pirmie, kuros īpašnieka tiesības vairs neīstenos ministrijas, būs lielie neprivatizējamie uzņēmumi, kuri vismaz daļu saimnieciskās darbības veic uz komerciāliem pamatiem.
- AS ”Latvijas valsts meži”
- AS ”Latvenergo”
- VAS ”Starptautiskā lidosta ”Rīga”
- VAS ”Latvijas Loto”
- AS ”Augstsprieguma tīkls”
- VAS ”Latvijas dzelzceļš”
- VAS ”Latvijas Pasts”
- AS ”Attīstības finanšu institūcija Altum”
- VAS ”Latvijas Valsts radio un TV centrs”
Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks norāda: “Novērst tos interešu konfliktus, kas pastāv. Kad ministrijas faktiski sēž uz diviem krēsliem. Viņi ir gan politikas veidotāji šajā nozarē, gan arī kapitāldaļu turētājs.”
Kapitālsabiedrībām primāri būs jāorientējas uz finanšu mērķiem. Pārresoru koordinācijas centram kā jaunajam pārvaldniekam savukārt būtu pienākums rūpēties, lai šie uzņēmumi darbotos atbilstošāk tirgus principiem un to valdes un padomes locekļu kandidāti tiktu atlasīti spēcīgā konkurencē.
“Mēs redzam, ka visu laiku ir problēmas. Pirms mēneša bija Valsts kontroles ziņojums par atalgojuma politiku. Un Valsts kontrole norādīja, ka ir vajadzīgi kaut kādi centralizācijas elementi. Tas mērķis ir, lai tā kapacitāte un tie resursi koncentrētos vienās vietā. Lai tie procesi būtu vienveidīgi, jo pagaidām tie procesi ir dažādi, dažādās kapitālsabiedrībās,” skaidro Vilks.
Aprīļa beigās valsts sekretāru sanāksmē pieņēma Pārresoru koordinācijas centra izstrādāto konceptuālo ziņojumu par valsts kapitālsabiedrību reformām.
”Latvijas valsts mežu” kapitāldaļu turētājs, kā arī zemkopības ministrijas valsts sekretāre, kuri ilgstoši darbojušies šīs nozares uzraudzībā, reformas sauc par sasteigtām.
Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua norāda: “Zemkopības ministrija ir izvērtējusi 30. aprīlī uzsaukto konceptuālo ziņojumu. Mēs esam iesnieguši negatīvu atzinumu. Mēs neatbalstām šo konceptuālo ziņojumu kopumā. Mēs uzskatām, ka tā atsauce uz OECD nav pārāk korekta, jo AS ”Latvijas valsts meži” gada pārskati un visas citas darbības jau tiek vērtētas pēc šiem standartiem un absolūti atbilst tiem. Tāpēc mēs labprāt saprastu, kas par vainu, kāpēc jāmaina. Ir tikai apgalvojumi, bet nav argumenti, ar ar kuriem mēs varētu debatēt. Un šādas debates nevarētu veikt bez nozares profesionāļu līdzdalības.”
Valsts kontrole, pētot atalgojumu valsts kapitālsabiedrībās, atklāja, ka piecos gados vismaz četri miljoni eiro izlietoti neatbilstoši. Kaut arī likumā ir noteikti griesti, cik daudz valdes locekļi drīkst saņemt, ”Latvijas valsts meži”, piemēram, slēguši līgumu par dzīvības apdrošināšanu valdes locekļiem ar uzkrājumu veidošanu, tā palielinot viņu atlīdzību.
Valsts galvenā auditore norāda, ka šo uzņēmumu pārvaldībai jābūt efektīvākai un reformas atbalsta. Kontroliere atgādina par revīziju ”Latvijas valsts mežos”, kur atklājās, ka nomas līgumus vērtīgajās kūdras atradnēs uzņēmums ilgstoši nav pārvērtējis atbilstoši tirgus cenām. Un tādējādi valsts kasei garām aizgājis vismaz pusotrs miljons eiro.
“Ja mēs skatāmies uz to pašu jautājumu par ”Latvijas valsts mežiem” un kūdras aktīvu izmantošanu, atkal mēs redzam, ka normatīvais akts nav ievērots. Līdz ar to, ir jautājums par labu pārvaldību pašās šajās kapitālsabiedrībās un arī par to, kā ir veikta šī uzraudzība no attiecīgās ministrijas puses, kurās kā varētu saprast strādā šie nozares profesionāļi, kas varētu to veikt,” pauž Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Revīzijā secināto valsts kontrole nodeva prokuratūrai. Šā gada 24. aprīlī Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Gints Bērziņš zemkopības ministrijai nosūtījis brīdinājumu par nepietiekamu uzraudzību un tās pārvaldītajiem ”Latvijas valsts mežiem” par neefektīvu rīcību ar valsts mantu:
”Neatkarīgi no tā, ka zemkopības ministrija veica nepietiekošu uzraudzību pār AS ”Latvijas valsts meži” kūdras atradņu apsaimniekošanas jomā, AS ”Latvijas valsts meži” bija pienākums veikt visas nepieciešamās darbības, lai tās pārziņā esošo kūdras atradņu apsaimniekošana būtu efektīva un atbilstoša Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.panta 2.punktā noteiktajam pienākumam kapitālsabiedrībām rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir, atsavināt mantu un nodot to īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.”
“Mēs uzskatām, ka AS ”Latvijas valsts meži” strādā efektīvi. (NP: Vai tad, ja LVM būtu pārraudzīti efektīvi, jūs būtu saņēmuši prokurora Ginta Bērziņa šā gada 24. aprīlī nosūtīto brīdinājumu par nepietiekošu uzraudzību attiecībā uz valstij piederošo kūdras atradņu apsaimniekošanu?) Jā, tas jau ir sens jautājums. Un šobrīd no prokuratūras esam saņēmuši to brīdinājumu. Bet tas mums nekādas būtiskas sekas mums nerada. Vienkārši mēs labojam likumos to, kas valstij nebija sakārtots,” pauž Zemkopības ministrijas valsts sekretāre.
Kaut arī līdz šā mēneša beigām bija jāsagatavo tiesību akti par centralizēto valsts kapitāldaļu pārvaldītāju, iesniegto iebildumu dēļ, termiņš var tikt pagarināts. Reformām būtu jāsaņem akcepts valdībā. Dažādās politiskās intereses Kariņa vadītajā Ministru kabinetā var arī šos plānus apturēt. Jo iebildumi ir arī satiksmes ministrijai un ekonomikas ministrijai.
Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents vadītājs Latvijā Andris Grafs komentē: “Es domāju, ka tas nebūtu pareizi. Tos potenciālos ieguvumus, ko mēs arī varam tad starptautiski teikt, ka mums ir profesionāla un tiešām neatkarīga šo uzņēmumu pārvalde. Kur politiķi iesaistās tikai tur, kur ir valdībai jāpieņem lēmums un kur var ieskatīties kā atvērtā grāmatā. Ja mēs gribam īstenot nozares politiku caur ”Latvijas valsts mežiem”, caur ”Latvenergo”, tad mums ir skaidri šie nefinanšu mērķi, zinām, cik tas maksā un dodam uzdevumu un mēs dodam akciju pārvaldniekam uzdevumu visefektīvākā veidā, lai visa sabiedrība no tā iegūst. Ja tas paliek decentralizēti, tad pastāv risks, ka mēs to atklātību nemaz neieraugām. Ir nozaru ministrs, valdes un valsts sekretārs, kuram ir sava nostāja. Tātad mēs [caur centralizāciju] varam iegūt kvalitatīvākus uzņēmums no akcionāra skatu punkta un dienas beigās iegūt vērtīgākus uzņēmumus par katru ieguldīto eiro šajā uzņēmumā.”
