Sākoties jaunam gadam arvien biežāk izskan runas par Latvijas ekonomikas attīstību. Pēc ministru un dažādu ekspertu prognozēm, Latvijas ekonomikā šogad turpināsies strauja izaugsme, pieprasījums pēc darbaspēka būs lielāks un gaidāms arī minimālās algas kāpums.

Komentējot labvēlīgās prognozes, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs uzsver, ka priecāties par vidējiem statistikas rādītājiem, kuri uzrāda pieaugumu, ir labi, taču optimismam neesot pamata, jo Latvija pati vēl nemaz nav vidējā līmenī. Īpaši slikta situācija ir Latvijas laukos.

Lembergs norādīja, ka oficiālā statistika liecina, ka darba alga Latvijā aug par 7% ik gadu, kas ir straujš pieaugums, bet galvenā problēma esot darba ražīgums, kas Latvijā esot uz pusi mazāks kā attīstītajās Eiropas valstīs. “Ārzemju investoriem, kas atbrauc uz Ventspili, dikti un ilgi nākas cīnīties, lai pie mums sasniegtu Eiropas līmeņa darba ražīgumu,” kā piemēru minēja Lembergs.

“Labi, ka darba alga aug, taču vajag, lai aug arī darba ražīgums. Bez tā Latvija nevar konkurēt, jo tā nauda ir arī jānopelna,” uzsvēra Ventspils mērs.

Viņš norādīja, ka starpība starp vidējo algu Rīgā un Latgalē sasniedz 400 eiro uz cilvēku, kas esot milzīga starpība. “Tagad gaidāmas vēlēšanas. Rīgā būs par četriem mandātiem vairāk, bet Latgalē samazināsies deputātu skaits,” norādīja Lembergs, piebilstot, ka Rīga jau tagad dominē, un tas nozīmē, ka turpmāk tā dominēs vēl vairāk. Pie tā viņš minēja arī pasažieru pārvadājumu apjomu reģionos, kas samazināšoties.

Runa gan neesot tikai par Latgali, bet arī Kurzemi un Vidzemi. “Tā situācija dramatiski pasliktinās (…) Priecāties par vidējiem statistikas rādītājiem ir labi, bet Latvija pati vēl nemaz nav sasniegusi vidējo līmenī,” uzsvēra Lembergs.