Pretēji pērn paša paustajam, ka šajās Saeimas vēlēšanās viņš nekandidēs kā Zaļo un zemnieku savienības kandidāts uz premjerministra amatu, Ventspils mērs Aivars Lembergs tomēr neizslēdzot iespēju vēl vienu reizi mēģināt iekarot valdības vadītāja krēslu, to Latvijas Zemnieku savienības kongresā apliecināja partijas līderis Augusts Brigmanis, raksta NRA.lv.

«Šobrīd, kad atbalsts ir pietiekami liels, domāju, ka šādu pozīciju varu ieņemt. Tā ka tagad gaidīsim premjera amata kandidātus no Latvijas Zaļās partijas, protams, arī Latvijas Zemnieku savienības un citiem. Mēs varam uzskatīt, ka līdz ar pašvaldību vēlēšanu noslēgumu Aivars Lembergs vairs nav Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts, šobrīd esmu tikai Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata kandidāts,» pēc aizvadītajā gadā notikušajām pašvaldību vēlēšanām paziņoja Ventspils mērs.

A. Brigmanis, jautāts, kas šajā laikā mainījies un vai tiešām A. Lembergu virzīs kā ZZS premjerministra kandidātu, tikai mīklaini pasmaidīja un atteica: «Dzīve ir pilna ar pārsteigumiem.»

Par to, ka ZZS arī pašlaik ir pietiekami liels atbalsts, lai uz nākamajām Saeimas vēlēšanām partiju apvienība un to veidojošās atsevišķās partijas varētu lūkoties optimistiski, A. Brigmanis nešaubās. «Es domāju, ka mēs uzvarēsim nākamajās vēlēšanās, man par to nav ne mazāko šaubu,» atklājot Latvijas Zemnieku savienības kongresu, teica A. Brigmanis.

Jāatzīst, ka līdzīgs optimisms vismaz kongresu laikā pirms vēlēšanām valda ikvienā politiskajā organizācijā, kas jūtas pietiekami spēcīga, lai izvirzītu savus sarakstus. Tomēr

A. Brigmaņa pozīciju un partijas biedru cerības šoreiz stiprināja arī fakts, ka A. Lembergs joprojām sabiedrībā ir populārākais politiķis, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītāja Arņa Kaktiņa ziņojums.

Proti, saskaņā ar SKDS pētījumu ZZS nākamajās Saeimas vēlēšanās kā savu pirmo, otro vai trešo izvēli varētu atbalstīt 31% vēlētāju, bet kā pirmā un vienīgā izvēle ZZS būtu 11,9% balsstiesīgo, un tas ir augstākais rādītājs no Saeimā pašlaik pārstāvētajām politiskajām organizācijām.

SKDS ir arī noskaidrojis, ka ZZS ir populārāka vīriešu vidū (14%) nekā sieviešu vidū (11%). No latviešu tautības vēlētājiem par ZZS esot gatavi balsot 15% vēlētāju, no krieviski runājošajiem – tikai 4%. No vēlētājiem ar augstāko izglītību ZZS atbalsta 8%, bet ar pamatskolas vai vidējo izglītību – 14%. ZZS nav diez ko populāra Rīgā, tās vēlētāji dzīvo reģionos – Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē.

A. Kaktiņš uzsver, ka priekšlaikus esot svinēt Reformu partijas izzušana no Latvijas politiskā spektra. Šai partijai esot reālas iespējas pārvarēt 5% barjeru, kas ikvienu politisko spēku šķir no iekļūšanas parlamentā.

Šo iepriekšējo vēlēšanu politisko konkurentu savās uzrunās pieminēja ne tikai A. Brigmanis, kas pazobojās par dramatisku reitinga kritumu piedzīvojušo Reformu partiju, kam jālemj par likvidēšanos, bet arī citi zemnieku kongresa viesi. Liepājas partijas, ZZS sadarbības partneres, līderis Uldis Sesks asi kritizēja Reformu partiju, kas «atbildību par lēmumiem aizstāja ar reformām, bet pieredzi un briedumu ar ambīcijām».

ZZS pārliecību par veiksmīgām vēlēšanām vairoja arī ilggadējā sadarbības partnere Latvijas Pašvaldību savienība. Tās vadītājs Andris Jaunsleinis uzslavēja ZZS nemainīgo interesi par pašvaldību prioritātēm un atgādināja, ka valsts drošība un stabilitāte nav atkarīga no armijas spēka, bet gan no stabilitātes novados un pašvaldībās.

Jānis Lasmanis