Lembergs: Pilsētai kontos ir 10 miljoni, bet tos var notērēt tikai vienu reizi

Strauji tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, arvien pamanāmāki kļūst partiju centieni iegūt vēlētāju labvēlību. Ar dažādiem solījumiem, tai skaitā palielināt pabalstus, nodrošināt bezmaksas sabiedrisko transportu, samazināt bērnudārzu izmaksas un daudz ko citu, nāk klajā neviena vien politiskā apvienība, radot iespaidu, ka pēc to ievēlēšanas sāksies zelta laiki.

Ar skaļiem saukļiem, ka nepieciešamas pārmaiņas, Ventspilī nākusi klajā trīs politisko partiju – Vienotības, Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības apvienotais saraksts “Ventspils atdzimšanai un uzplaukumam”. Apvienība ar bijušo ministru Ģirtu Valdi Kristovski priekšgalā visiem spēkiem cenšas pārliecināt vēlētājus balsot par viņiem, solot labumus, no kuriem grūti atteikties. Taču kā norāda apvienības politiskais pretinieks, pašreizējais Ventspils mērs Aivars Lembergs, vienmēr var solīt vairāk, taču to visu iespējams paveikt tikai un vienīgi tad, ja ir nauda.

“Vienmēr var maksāt lielākas summas, palielināt maksimālo pabalstu slieksni. Ja ir nauda, tad to var izdarīt ļoti viegli,” norāda Ventspils mērs, piebilstot, ka pašvaldībai atvēlētais finansējums realitātē nespēj segt visas ieceres. “Pilsētai kontos ir 10 miljoni, bet tos var notērēt tikai vienu reizi,” uzsver Lembergs.

“Ja vienā gadā notērē desmit miljonus eiro, tad ir “sveiki”. Var sadalīt uz četriem gadiem, bet tad investīcijām nekas neatliek un pilsēta degradējas,” pauž Lembergs.

Viņš gan norāda, ka pats nesacenšas populismā: “Mana pieeja tāda, ka vajag palīdzēt tiem, kam vajag palīdzēt un to darīt ar makšķeri (…) jeb ar “palīdzīgu roku”,” pauž Ventspils mērs.

Skaidrs ir viens, solot ventspilniekiem vēl treknāku dzīvi, opozīcija ir aizmirsusi par divām lietām. Pirmkārt, domāt ilgtermiņā, jo saprotams, ka par esošo finansējumu nav iespējams realizēt visas ieceres. Otrkārt, Ventspils jau ir attīstījusies pietiekami augstā līmenī, lai nebūtu vajadzība risināt opozīcijas nosauktās neeksistējošās problēmas. Varbūt jau deputātu kandidāti domā, ka var solīt visu, lai tikai tos ievēlētu, bet realitāte rāda, ka patiesībā tiem ir maza saprašana par svarīgiem jautājumiem un to risināšanas iespējām.