Ilgstošais jaunās valdības veidošanas process bremzē arī pašvaldību darbu, jo tās nevar apstiprināt savu budžetu, pirms nav apstiprināts valsts budžets 2019. gadam, preses konferencē norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Lembergs atzina, ka saistībā ar valdības veidošanu kavējas arī pašvaldību budžetu pieņemšana. “Mēs nevaram pieņemt [budžetu] ne tāpēc, ka nav valdības, bet tāpēc, ka nav apstiprināts valsts budžets 2019. gadam,” skaidroja politiķis.

Lai arī Eiropas pašvaldību harta nosaka, ka pašvaldībām ir jābūt saviem, stabiliem ienākumiem, kas nav atkarīgi no valdības, šobrīd situācija esot pretēja. Pēc Lemberga sacītā, pašvaldības savus ienākumus varēja prognozēt līdz 2018. gadam, situāciju krasi esot mainījusi valdības pieņemtā nodokļu reforma. “Nodokļu reforma tika realizēta, absolūti ignorējot Eiropas pašvaldību hartu [..], reformas ietvaros pašvaldības piedzīvoja būtiskus zaudējumus, jo tika samazināts iedzīvotāju ienākumu nodoklis,” norādīja politiķis.

Viņš gan atgādināja, ka 2018. gada budžetā ir ierakstīts, ka pašvaldību kopējie ieņēmumi no nodokļiem nevar būt mazāki par 19,6% no valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumiem. Ja pašvaldības to nesasniedz, valsts šo starpību piemaksā. Taču tas likumā esot jāapstiprina katru gadu no jauna. “Tagad nodokļu reformas rezultātā izveidojās situācija, ka uz katra jauna gada sākumu pašvaldības nezina, būs vai nebūs. Ja nebūs, tad pašvaldībām izveidojas nodokļu ieņēmumu samazinājums 140 miljonu eiro apmērā,” norādīja Ventspils mērs.

“Tādā ziņā pašvaldības atrodas ļoti neskaidrā situācijā. Bet, tā kā autonomās funkcijas pašvaldībām tik un tā ir jāpilda, saistības pret kreditoriem un pakalpojumu sniedzējiem tik un tā ir jāpilda, tā situācija no 1. janvāra arvien vairāk pasliktināsies,” pieļāva Lembergs.

Saskaņā ar viņa sacīto, ja valdību neizdosies izveidot un notiks ārkārtas vēlēšanas, tad situācija būšot ļoti nopietna. “Vienīgais var izmainīt likumu, ka valdība [budžetu] neiesniedz,” piebilda Lembergs.

Foto: F64