Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šobrīd virza izmaiņas Izglītības likumā ar mērķi noteikt minimālo skolēnu skaitu skolās un klasēs. Ventspils mērs Aivars Lembergs kritiski vērtē ministrijas ieceri, norādot, ka IZM, aizbildinoties ar apšaubāmiem argumentiem par izglītības kvalitātes uzlabošanu, cer atrisināt pedagogu atalgojuma problēmu.

“Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka, jo vairāk bērnu klasē un vairāk skolēnu skolā, jo kvalitatīvāka izglītība. Ja klasē ir 15 bērni uz skolotāju, tad tā izglītība ir ļoti slikta, bet, ja klasē ir 35 bērni, tad tā ir izcila izglītība, jo skolēnus retāk izsauc, ir mazāk kontaktu ar skolnieku. Tas nodrošina vienkārši izcilus mācību rezultātus, izcilu izglītības kvalitāti! Tāda ir tā galvenā doma, un tāpēc visi ir jāsadzen vienās lielās skolās, vienās lielās klasēs,” ironizēja Lembergs, piebilstot, ka tā kā vidusskolā parasti vērojams skolēnu atbirums, katrā vidusskolas klasē būtu vidēji 25 skolēni, 10. klasē būtu jāuzņem 28 vai 29 skolēni.

“Skolotāju sagatavotība, tehniskais aprīkojums, pedagoģiskais talants – tas vispār neko nedod, dot tikai skolēnu skaits klasē,” smejas Ventspils mērs.

Pēc viņa domām, nav vērā ņemamu pierādījumu, ka likuma izmaiņas spēs nodrošināt labāku izglītības kvalitāti, par kuru runā ministrija un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Lembergs skeptiski vērtē pētījuma “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā” secinājumus. Viņš uzskata, ka tie ir mehāniski, skolu tīkls tiek skatīts atrauti no visas infrastruktūras.

“Vispārējā izglītība ir pašvaldības autonoma funkcija, un tā nav valsts daļa, cik skolēnu ir klasē vai cik skolēnu skolā. Valstij jāfinansē pedagogi, un ar to lai tā arī nodarbojas. Savukārt, cik liela būs skola un cik būs skolēnu klasē, tā ir pašvaldības darīšana. Ja grib kaut ko optimizēt, ir tikai viens ceļš – nevis administratīvi birokrātiskais, bet gan kliņģera princips. To vajag stimulēt, pie tam ne tikai samaksājot kaut ko, bet stimulēt plašā nozīmē,” sacīja Lembergs.

“Tā vietā, lai piešķirtu pedagogu darba algas fondu pienācīgā apmērā, nolēmuši vienkārši mehāniski palielināt skolēnu skaitu skolās. Līdz ar to uz vienu skolotāju ir lielāks skolēnu skaits, un, tā kā nauda seko skolēnam, būs lielāka alga. Tas ir viss stāsts,” uzskata Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs.

Viņš uzsver, ka pēc sanitārajām normām nevienā citā skolā vairāk par 24 skolēniem klasē mācīties nedrīkst. “Ja izglītības iestāde nespēj izpildīt sanitāro normu par minimālo platību uz vienu skolēnu klasē, tad šādu skolu nedrīkst akreditēt – citiem vārdiem, skola ir slēdzama,” uzsvēra Lembergs, norādot, ka tādā gadījumā būtu slēdzamas pat 80% no visām Latvijas skolām.

Jau vēstīts, ka Skolu tīkla pētījuma ietvaros ir sagatavots rekomendējamais minimālais skolēnu skaits vidusskolās.

IZM uzskata, ka, izvērtējot katras skolas darbību, var tik ņemts vērā ne tikai skolēnu skaits skolā, bet arī skolas kvalitatīvais sniegums. Ja skola izpilda vienu no rekomendējamajiem kritērijiem skolēnu skaita ziņā vai kvalitatīvo rādītāju, tad tā atbilst mūsdienīgas vidusskolas standartiem.

Rekomendējamo kritēriju sasniegšanai paredzēts piemērot pārejas posmus. Pirmajā posmā, līdz 2020. gada 1.septembrim, tiek rekomendēts, ka skolēnu skaitam visā Latvijas teritorijā ir jāsasniedz 150, savukārt izņēmumu teritorijās minimālajam skolēnu skaitam jābūt 60. Otrajā posmā, līdz 2023. gada 1.septembrim, četrās lielākajās Latvijas pilsētās skolēnu skaitam vidusskolas posmā jābūt vismaz 225, pārējā Latvijas teritorijā – 150, teritorijās, kur 25 kilometru rādiusā nav citas vidusskolas – 75.