„Ukraina, atrodoties tieši pie Krievijas robežas, ir neapšaubāmā Krievijas ģeopolitisko interešu sfērā, jo tas neapšaubāmi ir saistīts ar Krievijas nacionālo drošību. Skaidrs, ka tāda lielvalsts kā Ukraina ir ļoti nozīmīga šajā ģeopolitiskajā stratēģijā un arī ģeopolitiskajā cīņā,” savā iknedēļas preses konferencē, komentējot notikumus Ukrainā, sacīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Lembergs norādīja, ka šobrīd esam liecinieki karstajai cīņai, atklātai cīņai par Ukrainu – kā ģeopolitiskajā ietekmē būs Ukraina – ASV, Eiropas Savienības vai Krievijas. „Ukrainai ir tāda īpatnība, kas ir raksturīga arī Latvijai – tā ir divkopienu valsts. Ukrainā spēku samērs ir ļoti, ļoti pa vidu. Uz kuru pusi nosvērsies – ir ļoti, ļoti šaura tā robeža. Un notiek new oranžā revolūcija. Šoreiz jau karstā, pielietojot bruņotu spēku pret varu, ieņemot masveidā, sākot ar daudzām milicijas nodaļām, ar pārvaldēm, ar gubernatoru mītnēm, pēc tam jau ar pilnu kontroli pār Rietumukrainu, ieņemot beigās prezidenta administrācijas ēku, parlamenta ēku un citas valdības vai valsts struktūru ēkas. Tika gāzts Janukovičs kā prezidents, un amerikāņu stratēģiskās intereses gūst virsroku. Cita lieta, kā viņi spēs to visu nomenedžēt, tas jau ir cits jautājums. Skaidrs, ka Krievija šajos apstākļos nevar palikt vienaldzīga, tas būtu vairāk nekā dīvaini. Un, protams, ka iekšpolitiskā nestabilitāte vairo ģeopolitisko spēlētāju izredzes – vieniem vinnēt savas pozīcijas, otriem izredzes zaudēt savas pozīcijas,” klāstīja Lembergs.
„Šobrīd faktiski Ukrainas nākotne ir izspēlēta jau Eiropā pavisam nesen – Dienvidslāvijas variants, kad Dienvidslāvija kā federāla valsts sadalījās. Un tas pēdējais akcents bija, kad no Serbijas atdalījās Kosova, faktiski Serbijai tika atņemta Kosova, un Krievija toreiz brīdināja, ka Kosovas scenārijs, ja rietumi to pieņem, var tikt realizēts arī citur. To Krievija skaidri pateica. Ko nozīmē Kosovas scenārijs – kad zināma reģiona cilvēki paziņo par savu neatkarību un savas valsts veidošanu. Tas ir tas scenārijs, kas tika pielietots Kosovā un vispār Dienvidslāvijas sakarā, un šī tendence pasaulē attīstās pēc Dienvidslāvijas notikumiem, un mēs būsim tam liecinieki Rietumeiropā. Es neizslēdzu šādu iespēju arī tādā valstī kā Kanāda. Un, protams, mēs to redzējām Ziemeļkaukāzā, un šobrīd redzam Ukrainā. Pēc manām domām, ir ļoti mazas izredzes tam, ka Ukrainā neveidosies trīs valstis – Krimas republika, Austrumukrainas republika, nezinu, kā to nosauks, un Rietumukrainas republika,” skaidroja Lembergs.
„Jāsaka, ka šāda veida scenārijs faktiski novērstu tālāko konfrontāciju Ukrainas iekšpolitikā, tāpēc, ka būtu skaidrs, tātad Rietumukraina – tā ir Ukraina, Austrumukraina ir vairāk krieviski runājoša, teiksim tā. Neteiksim, ka tikai krievu, bet krieviski runājoša, tāpat kā Krima. Līdz ar to iekšēja konfrontācija, tādi Maidani vairs nebūs iespējami. Tā es to lietu prognozēju. Uz to virzās notikumi. Teikt, ka amerikāņi tā grib, es nevaru. Teikt, ka krievi tā grib, es arī nevaru, jo, protams, gan vieni, gan otri vēlētos paturēt Ukrainu kontrolē kopumā. Bet izskatās, ka tas nebūs iespējams,” sacīja pašvaldības vadītājs.
„Saprotams, ka visādas lielas izmaiņas var notikt tikai tad, kad ir liela un dziļa iekšpolitiskā un sociālekonomiskā krīze. Tur, kur ir ļoti stabili, tur parasti tā nenotiek. Es domāju, jo vieglāk to atļaus izdarīt, jo mazāk upuru būs. Tam nevajag pretoties. Uz Eiropas kartes būs aizvien vairāk valstu. Turklāt lielajiem ģeopolitiskajiem spēlētājiem bija izdevīgi, ka sadalās Dienvidslāvija. Liela Dienvidslāvija ir liels spēlētājs Balkānos. Daudzas mazas valstiņas pašas par sevi nekas nav, un apvienoties tās nekad nevar. Tāpat Ukraina – vai ir viena Ukraina, vai ir trīs Ukrainas. Tur ir dažāda vilkme. Kaut gan Ukraina ir pietiekami liela, pat ja tā sadalās trijās daļās, vienalga katra no tām daļām Eiropai ir pietiekami liels spēlētājs, tikai jāsasniedz attiecīgs sociālekonomiskais attīstības līmenis, kas arī nosaka ietekmi. Saku vēlreiz – stāsts nav ne labs, ne slikts. Svarīgi, lai tas notiek bez asinsizliešanas, bez upuriem, mierīgā ceļā. Diemžēl Ukraina to nav spējusi izdarīt,” rezumēja Lembergs.
