Lemberga krimināllietā laiks izkūp nemitīgos strīdos

Jau devīto gadu ilgst tiesvedības process Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietā, kuru, kā norāda pats Lembergs, pavada dažādas dīvainības, kas savukārt liek apšaubīt tiesnešu objektivitāti. Lembergam un viņa advokātiem joprojām nekādi neizdodas apmierināt prokuroru un Rīgas apgabaltiesas tiesnešu vēlmes.

Tāpēc ne reizi vien Ventspils mērs norādījis, ka tiesa viņam neļauj pabeigt sniegt liecības un norāda, ka pareizi sniegt atbildes uz jautājumiem, taču, vai tiesas būtība nav ļaut apsūdzētajiem aizstāvēties un izklāstīt savu notikumu attīstību?

“Man neļauj liecināt! Ik pēc 10 minūtēm lec kājās prokurors. Kad es stāstu to, ko viņš negrib dzirdēt, tad viņš saka, ka es novilcinu laiku. Tiesa viņam piekrīt, un tā visu laiku. Man traucē, neļauj runāt, lai mani izsistu no līdzsvara,” iepriekš publiski paudis Ventspils mērs.

Vērojot tiesa sēdi, tā vien izskatās, ka liecību sniegšanai atvēlētais laiks burtiski izkūp nemitīgos strīdos par to, kā pareizi sniedzamas atbildes un uzdodami jautājumi.

Tā, piemēram, 9. oktobra sēdē, Ventspils mēra advokāts Raimonds Krastiņš vaicāja, vai Lembergs var apstiprināt faktu, ka 1993. gada rudenī – pirms tika lemts, vai Ventspils naftas pamatlīdzekļi tiks nodoti nomā vai arī Ventspils nafta kā valsts uzņēmums tiks pārveidots par valsts akciju sabiedrību – vai šajā brīdī tika izveidota speciāla komisija, kurai tika sniegti pārskati arī par Ventspils naftas parādniekiem, par pārkrautajiem apjomiem?

Lembergs atbildēja, ka komisija tika izveidota, bet kad vēlējās paskaidrot, kurš šo komisiju vadīja, tiesnesis Boriss Geimans pārmeta, ka “apsūdzētais jau ir atbildējis”, un lai arī Lembergam likās svarīgi izklāstīt savu notikumu gaitu, tiesnesis to neatļāva. Pat neraugoties uz Ventspils mēra piebildi, ka citiem apsūdzētajiem tas ir atļauts.

Savukārt vaicāts, vai Lembergs var apstiprināt faktu, ka 1993. gada novembra sākumā vēl nebija izlemts par to, vai valsts uzņēmums Ventspils nafta tiks nodots nomā, tajā skaitā akciju sabiedrībai Software house Rīga, vai tomēr turpinās pats nodarboties ar uzņēmējdarbību, Ventspils mēram tika dota atļauja atbildēt plašāk, tomēr iesākot savu stāstāmo, tiesnesis kārtējo reizi viņu pārtrauca, norādot, uz it kā “nepareizu atbildi”.

Bet tad, ka advokāts uzdeva trešo jautājumu, iejaucās prokurors Aivis Zalužinskis, norādot, ka izskatās, ka liecības sniedz advokāts Krastiņš, nevis apsūdzētais Aivars Lembergs, un tas tikai tāpēc, ka advokāts izklāsta faktus, kuri ir būtiski lietas risināšanā.

Lai arī advokāts uzsver, ka viņa rīcībā ir virkne dokumentu, kuros iesaistīts viņa klients un ir lūgts tos pievienot lietai, tiesa izturas noraidoši un tos nav atzinusi. “Šajā brīdī es daru to, ka šos faktus, kas bija tajos dokumentos, piedošanu, man nav cita ceļa – es uzdodu jautājumos. Tās ir viņa liecības!” skaidro advokāts, taču tā vietā, lai noskaidrotu visu līdz galam, tiesnesis pieprasa kārtējo pārtraukumu.

Laikā, kad sabiedrības uzticība Latvijas tiesu sistēmai ir sagruvusi un konkrētu tiesnešu godprātība un spēja pieņemt objektīvi izvērtētus spriedumus ir apšaubāma, Lemberga kriminālprocess šo prestižu grauj vēl vairāk. Netiek gan izslēgts, ka Latvijā tiesiskums zudis vien attiecībā uz Ventspils mēru.