Leģendārās “Sēnītes” atdzimšanas ideju autorus atalgos

2016. gadā valsts restorānu kompleksu Sēnīte ņēma savā aizsardzībā. Visu ne, tikai senāko būvapjomu. Īpašniekam tas nozīmē stingrākus noteikumus, ko izsniedz un kontrolē Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.

NRA.lv raksta, ka pagaidām Sēnītes īpašniece ir SIA Baltijas Lāse. SIA Liepkalni īpašnieks Dagnis Čākurs pērnvasar emocionālā paziņojumā aicināja iesaistīties bijušā restorāna atjaunošanā. Pēc tam informācija sekoja skopi. Taču, kā D. Čākurs sacīja Neatkarīgajai, viņš nav atmetis Sēnītes atjaunošanas idejai ar roku. Lai atjaunotu Sēnītes darbību, viņš ir nodibinājis a/s Sēne. Viņam bija iecere, ka katrs varētu piedalīties akciju sabiedrībā,

Nesen tika izsludināts ideju konkurss par restorānu kompleksa restaurāciju, pārbūvi un teritorijas attīstīšanu. D. Čākurs atzīst, ka ar konditorejas izstrādājumu tirdzniecību vien iztikt nevarēs, arī piebraukšana ir svarīgs faktors, un vēl būtu nepieciešams Sēnīti padarīt apmeklētājiem interesantu ne tikai nedēļas nogalēs, bet arī katru dienu. Sēnītes arhitektoniski vērtīgā daļa ir jāsaglabā, bet pārējās, vēlāk veiktās piebūves, ir nojaucamas. Tāpēc vajadzīgs ideju konkurss, jo vairāk ideju, jo labākas iespējas izvēlēties veiksmīgāko.
Konkursā tiek gaidītas arī idejas teritorijas attīstīšanai un labiekārtošanai.

Piedāvājumi tiks vērtēti, ņemot vērā idejas oriģinalitāti un māksliniecisko kvalitāti, kā arī funkcionalitāti, objekta plānojuma atbilstību videi un izmantošanas mērķim. Konkursa rīkotāja SIA Liepkalni informē, ka kopējais godalgu fonds ir 2000 eiro. Plānots, ka attīstības koncepcijas uzvarētājs saņems 1500 eiro, bet otrās vietas ieguvējs – 500 eiro.

Piedāvājumi iesniedzami līdz 2019. gada 20. janvārim.

Sēnītes līdzšinējie īpašnieki ir gribējuši to atjaunot un pat sākuši rīkoties, ir gribējuši to pārdot, bet darījums nav sanācis. Tagad Sēnītes jaunais statuss – valsts kultūras piemineklis, tātad aizsargājams – īpašniekiem nav visai ērts, jo ir jāatjauno un jāsaglabā būve tās pirmatnējā izskatā. Ēkā nedrīkst darīt neko, kas varētu apdraudēt tās saglabāšanu, kā arī nedrīkst pieļaut, lai tiek samazināta kultūrvēsturiskā vērtība.

Neaizskarama ir pagājušā gadsimta 60. gados būvētā daļa – kupolveida ēka, kas bija pirmā sfēriskas dzelzsbetona čaulas konstrukcijas celtne. Tā ir atzīta par unikālu, arhitektoniski augstvērtīgu, pilsētbūvnieciski un ainaviski nozīmīgu objektu, vienu no spilgtākajiem pēckara modernās arhitektūras un tehnoloģiju piemēriem, savam laikam neordināru un tehniski novatorisku projektu.

Antra Gabre

Foto: SIA “Liepkalni” maiznīca