“Būvnieki spēruši milzu soli uz priekšu,” – komentējot piedāvāto ģenerālvienošanās par minimālajām algām nozarē un valdības atbalstu grozījumiem Darba likumā, sacīja Latvijas Darbadevēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Kā zināms, Ministru kabineta šā gada 8. maija sēdē atbalstīti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Darba likumā, paredzot tiesības vispārsaistošajā ģenerālvienošanās, ja tā paredz būtisku atalgojuma pieaugumu nozarē, paredzēt mazāku piemaksu par virsstundu darbu, kas vienlaikus nevar būt mazāka par 50% no ģenerālvienošanās noteiktās stundas likmes.
Piedāvājot šādus grozījumus likumā, Ekonomikas ministrijas mērķis ir veicināt ģenerālvienošanos noslēgšanu, īpaši būvniecības nozarē, kas kopā ar elektronisko darba laika uzskaiti ir visefektīvākais instruments ēnu ekonomikas un aplokšņu algu ierobežošanai, vienlaikus nodrošinot augtāku darbinieku tiesību un interešu aizsardzību.
Valdība aicinās minēto likumprojektu Saeimā izskatīt steidzamības kārtā.
Ģenerālvienošanos pirmā plāno slēgt būvniecības nozare, paredzot minimālo mēnešalgu 780 eiro apmērā, kas būtu aptuveni divreiz lielāka par valstī noteikto minimālo mēnešalgu.
Meņģelsone intervijā Latvijas Radio norādīja, ka būvniecības nozares piedāvāta ģenerālvienošanās rāda, ka “mēs visi kopā, mācoties un saprotot”, varam “kļūt pieaugušāki”.
“Būvnieki spēruši milzu soli uz priekšu, saprotot, ka ēnu ekonomikas situācija nozarē ir sarežģīta, tā rada negodīgu konkurenci, dempingu, darbaspēka aizbraukšana, jo pašos pamatos kaut kas nav kārtībā,” skaidroja Meņģelsone.
Līdz šim mums visu pieņēma ar valdības noteikumiem un likumiem, un “domāju, ka tagad valdība saprot, ka jādod iespēja, ja nozare pati var sakārtot” situāciju, uzskata LDDK vadītāja.
Kā zināms, Biedrība “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība” intensīvi strādā pie ģenerālvienošanās noslēgšanas būvniecības nozarē par minimālajiem atalgojuma līmeņiem būvniecības profesiju grupās un šā gada 10. maijā uzsāks vispārsaistošās nozares ģenerālvienošanās parakstīšanas procesu. Viens no ģenerālvienošanās regulējuma jautājumiem ir virsstundu apmaksas nosacījumi. Būvniecības nozarē ir augsti ēnu ekonomikas rādītāji. Lai gan ēnu ekonomikas līmenis būvniecības nozarē pēdējos gados ir mazinājies, tas joprojām ir ievērojami augstāks nekā ekonomikā kopumā.
Vidējā stundas likme būvniecības nozarē svārstījusies no 5,24 euro līdz 5,90 euro. Galējās vērtības attiecīgi reģistrētas apakšnozarēs: no 4,39 euro specializētajos būvdarbos 2015. gada martā līdz 7,25 euro inženierbūvniecībā 2015. gada jūlijā. 2016. gadā vidējās darba stundas likmes lielums būvniecības nozarē bija 7,01 euro, kas ir nedaudz zemāks nekā vidējās darba stundas likmes lielums valstī kopumā, kurš 2017. gadā sastādīja 7,30 euro.
Būvuzņēmēju partnerība ir ierosinājusi nozares ģenerālvienošanās noslēgšanu par minimālajiem atalgojuma līmeņiem būvniecības profesijās, paredzot būtisku minimālā atalgojuma nozarē palielināšanu. Būvuzņēmēju partnerība ir norādījusi, ka spēkā esošais regulējums attiecībā uz virsstundu apmaksu traucē piedāvāt kompleksus darba samaksas risinājumus.
Foto: F64
