Latvijas skolēni apliecina labu zināšanu līmeni dabaszinātnēs, lasītprasmē un matemātikā ekonomikās attīstības organizācijas OECD vairāk nekā 70 pārstāvēto dalībvalstu grupā, – tā Latvija OECD Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programmas 2015 pētījuma rezultātus, kuri vienlaikus tiek demonstrēti visās dalībvalstīs, vērtē izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
Lai arī Latvijas skolēnu zināšanu sniegums OECD dalībvalstu pētījuma ietvaros vērtējams kā labs un mēs atrodamies vienādās pozīcijās ar tādām valstīm kā ASV, Zviedrija, Francija, Austrija un Spānija, tomēr dati liecina par zināmu stagnāciju Latvijas izglītības procesos iepriekšējos gados, norāda Šadurskis. Ministrs uzsver, ka tikai ar aktīvu rīcību, kur no vārdiem pārejam pie darbiem, ir iespēja sasniegt rezultātu, lai Latvija OECD tabulās no 490 punktu vērtējuma paceltos virs 500 punktu “stikla griestiem”. Paceļoties virs 500 punktu robežšķirtnes, Latvijas skolēnu zināšanas un vispārējās izglītības sistēma ierindosies pasaules izcilnieku grupā, norāda ministrs.
Starp valstīm, kurās skolēni uzrāda visaugstākās zināšanas, ierindojas arī Igaunija. Arī Latvijai ir visas iespējas sasniegt izcilību, uzskata ministrs. Viņš norāda, ka tieši Igaunijas piemērs liecina, ka spējam būt starp izcilniekiem. “Tikai ar aktīvu rīcībpolitiku, neatliekot lēmumu pieņemšanu, mēs varam panākt, lai Latvijā būtu uz attīstību orientēts un skaidrs skolu tīkls, spēcīgas skolas, materiāli motivēti un sabiedrībā cienīti skolotāji, gudrākie bērni Eiropā,” saka Šadurskis.
Pētījums apliecina, ka skolēnu zināšanu līmeni būtiski ietekmē skolas lielums. Pilsētu un lielu skolu grupā skolēnu zināšanas Latvijā sasniedz teju tādu pašu vidējo līmeni kā šī pētījuma līdervalstīm, uzsver ministrs. Diemžēl skolēnu zināšanu rādītāji būtiski atšķiras atkarībā no urbanizācijas pakāpes, proti, starp pilsētām un laukiem. Latvijā šī plaisa ir ievērojama, turklāt ir vērojamas negatīvas tendences plaisai palielināties, un dati liecina, ka zināšanu līmenis mazās skolās turpina kristies.
“Esam kavējušies desmit gadus pieņemt lēmumu veidot optimālu un koncentrētu skolu tīklu ar iespējām to attīstīt vai šādus pašus finanšu līdzekļus ieguldīt liela un visaptveroša skolu tīkla uzturēšanā,” uzskata Šadurskis. “Līdz šim ir pietrūcis drosmes un apņēmības fokusēties uz skolēnu un skolotāju kā svarīgāko, lai veidotu augstu zināšanu bāzi. Tā vietā vispārējās izglītības sistēma ir pildījusi un līdz šim pilda arī izglītībai neraksturīgas funkcijas.” Vienlaikus ministrs pauž gandarījumu, ka šovasar valdība ir veikusi izšķirīgu soli, apstiprinot jauno pedagogu darba samaksas modeli, kur papildus pedagogu atalgojumam tiek novirzīti 45 miljoni eiro, kā arī iestrādāts motivējošs mehānisms pašvaldībām attīstīt un sakārtot skolu tīklu, lai celtu izglītības kvalitāti un skolēnu zināšanas.
Ministrs uzsver, ka OECD PISA pētījuma rezultāti apliecina, ka ir jāpieliek pūles, lai radītu apstākļus arī izcilības centru attīstībai: “Neapšaubāmi jau pašlaik valsts ģimnāzijas ir mūsu izglītības zelta fonds, izglītības kvalitātes latiņa, kas rada pozitīvu konkurenci, lai celtu valsts vispārējās izglītības līmeni”. Izglītība, zināšanas un prasmes ir tas resurss, kas rada mūsu valsts izaugsmes un globālas konkurētspējas potenciālu, drošību, neatkarību un sabiedrības labklājību – šādu pārliecību pauž ministrs.
Foto:Klimkin/https://pixabay.com/en/users/klimkin-1298145//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
