Starptautiskās finanšu pakalpojumu kompānijas «Allianz» publiskotajā Pensiju Ilgtspējas Indeksā (PII) Latvijas pensiju sistēma atzīta par devīto ilgtspējīgāko 50 pasaules attīstītāko valstu vidū un saņēmusi visaugstāko vērtējumu starp Austrumeiropas reģiona valstīm, informē «SEB Bankas» pārstāvis Mārtiņš Panke.
Par visilgtspējīgāko pasaulē atzīta Austrālijas pensiju sistēma, otrajā vietā ierindota Zviedrijas, bet trešajā – Jaunzēlandes pensiju sistēma. Igaunijas pensiju sistēma ierindota 11. vietā, bet Lietuvas – 18. vietā.
Starp desmit visaugstāk novērtētajām pensiju sistēmām no ilgtspējas viedokļa nosauktas arī vairākas citas Ziemeļeiropas reģiona valstis – Norvēģija ierindota 4. vietā, bet Dānija – 6. vietā. Nīderlandes pensiju sistēma atzīta par piekto ilgtspējīgāko, Šveices – par septīto, ASV pensiju sistēma – par astoto labāko, Latvijas – par devīto, bet ilgtspējīgāko pensiju sistēmu desmitnieku noslēdz Kanāda, raksta portāls “Apollo”.
Savukārt vissliktākos rezultātus starp 50 analizētajām valstīm uzrādījuši Taizemes, Brazīlijas un Japānas pensiju modeļi, kur ilgtspēju apdraud tādas tendences kā strauji sabiedrības novecošanas tempi, zems pensionēšanās vecums un augsts valsts ārējo parādu līmenis.
«Lai arī publiskajā telpā nereti ir dzirdamas šaubas par Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju un stabilitāti, pēc biznesa datiem redzam, ka aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāji uzticas Latvijas pensiju sistēmai, to izprot un izmanto aizvien pilnvērtīgāk, uzkrājot sev līdzekļus vecumdienām ne vien pirmajos divos līmeņos, bet arī trešajā līmenī. Ilgtspējas pensiju sistēmas mērķis nodrošināt, lai pēc pensionēšanās būtiski nesamazinās dzīves līmenis un šī mērķa sasniegšanai nepieciešami uzkrājumi visos trijos pensiju līmeņos. Vairāk nekā 75 tūkstoši klientu šī mērķa sasniegšanai par savu partneri izvēlējušies SEB pensiju fondu un trešajā pensiju līmenī uzkrāto līdzekļu apjoms jau pārsniedzis 94 miljonus eiro. Taču jāatzīst, ka ilgtermiņa perspektīvā vērtējot, vēl joprojām to iedzīvotāju skaits, kas veido privātos uzkrājumus trešajā līmenī, ir pārāk zems,» stāsta SEB pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Dace Brencēna.
Baltijas valstu pensiju sistēmu augstais novērtējums saistīts arī ar to, ka tajās papildus pirmajam līmenim izveidoti arī otrais un trešais pensiju līmenis. Atzinīgi novērtēts arī fakts, ka gan Latvijā, gan Igaunijā ticis palielināts iemaksu apjoms 2. pensiju līmenī, lai kompensētu krīzes laikā samazināto iemaksu apjomu, samazinātu spiedienu uz sociālās apdrošināšanas sistēmu un minimizētu risku, ka, iestājoties pensijas vecumam, iedzīvotāju ienākumu līmenis samazinās zem nabadzības robežas. Salīdzinājumā ar iepriekšējo pētījumu, kas tika veikts 2011. gadā, Latvijai un Igaunijai izdevies savas pozīcijas uzlabot par divām vietām, bet Lietuvai – par četrām pozīcijām.
