Daudzviet Eiropā domā, ka ASV interneta milži “Facebook”, “Google”, “Linkedin”, “Spotify” un daudzi citi strādā negodīgi, tāpēc tiem jāievieš digitālais nodoklis. Par to sākušās runas arī Latvijā, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Pie mums ir doma šo nodokli izmantot vietējo mediju darba stiprināšanai. Jo daudzmiljardu kompānijas, lai piesaistītu pēc iespējas vairāk lietotāju, izmanto arī mediju radīto saturu, par ko tās nemaksā.

Gan Eiropā, gan arī Latvijas valdībā vienota viedokļa par nodokli nav. Premjers iesaka to ieviest tikai visām Eiropas valstīm kopā. Ekonomikas ministrija ir pret to, jo nodoklis varot atbaidīt e-komercijas uzņēmējus.

Uzņēmumu apgrozījumu, peļņu un nomaksātos nodokļus par, piemēram, apģērbu, ēdienu, ko pērkam veikalā, var vienkārši uzskaitīt. Jo veikals strādā konkrētā valstī un ievēro tās likumus un nodokļu sistēmu. Bet pēdējos gadus liela daļa darījumu notiek internetā, kur valstu robežu un regulācijas nav.

ASV digitālie milži konkurē ar tradicionālajiem uzņēmējiem, kuriem noteikumi ir pavisam citi un viņi šajā negodīgajā konkurencē zaudē.

”Apple”, “Facebook”, “Microsoft”, “Dell”, “Google” un ”Oracle” izvēlējušies biznesu reģistrēt Īrijā, jo tur ir viszemākie nodokļi. “Netflix” – Nīderlandē, ”Spotify” – Zviedrijā. “Amazon” – Luksemburgā. Savus pakalpojumus piedāvā visā Eiropā. Nodokļus tās maksā vienā valstī, lai gan bizness darbojas visās. Tāpēc Starptautiskais valūtas fonds, Eiropas Komisija (EK) un OECD prasa meklēt risinājumus, kā šādu kompāniju peļņu aplikt ar nodokļiem.

“”Google” savāc naudu no visām reklāmām, kas tur stāv. Reklāmas izvieto jebkurās valstīs Eiropas Savienībā. Bet to naudu viņi savāc un konsolidē Īrijā, un Īrijas nodokļu likumdošana ir tāda, ka viņi neko neprasa no viņiem. Viņi samaksā peļņas nodoklī neko. Un tāpēc Eiropas Komisija saka, ka tā nedrīkst. Īri atbild, – mums tas ir interesanti, mums šeit ir “Google” centrs, mums šeit ir daudzas darba vietas, mēs netaisāmies prasīt… Un tagad ir tāda interesanta lieta, ka Eiropas Komisija prasa, lai Īrijas valdība prasa no “Google” naudu. Un Īrijas valdība ne sevišķi grib,” skaidro Bijušais ministru prezidents, RISEBA docents Ivars Godmanis.

Par digitālo nodokli spriež Lielbritānijā, Austrijā, Itālijā, Čehijā, Slovēnijā. Igaunijas Mediju uzņēmumu asociācija jau vērsusies Finanšu ministrijā ar ierosinājumu ieviest digitālo nodokli 3 līdz 5% apmērā jau pirms 2021. gada budžeta pieņemšanas.

Nodoklis jau ir ieviests Francijā. Prezidenta Emanuela Makrona pieteiktajai cīņai, lai aizsargātu vietējo tirgu un ražotājus atbildēja ASV, draudot ieviest 100% nodokli Francijas sieriem, kosmētikai, rokassomiņām un šampānietim.

“Es neesmu priecīgs par digitālo nodokli, kad Francija un Eiropas Savienība apliek ar nodokļiem mūsu kompānijas. Un kā jau jūs zināt, tāpēc mēs uzlikām lielu nodokli franču vīnam. Ja kādam jāiekasē nodokļi no šīm kompānijām – tām jābūt ASV. Tai nav jābūt Francijai vai Eiropas Savienībai,” tā norādījis ASV Prezidents Donalds Tramos.

Bet, lai Francija, Latvija vai jebkura cita valsts varētu ieviest jauno nodokli – no uzņēmumiem būtu jāsaņem informācija, cik šīs kompānijas katrā no valstīm nopelna. Uz to “Google”, “Facebook” un pārējie atbild, ka šādas ziņas viņi nesniegs.

Ministru prezidents (“Jaunā Vienotība”) Krišjānis Kariņš norāda: “Kā var piespiest. Ļoti elementāri. Tā jau nav piespiešana. Tas ir vienkārši publiskot datus, kas jau ir vai nav katras valsts ieņēmumu dienestam. Latvijas VID zina, cik “Google”, “Apple” vai “Facebook” maksā nodokļus. Es minu, ka viņi šeit nemaksā nodokļus. Vācija, Nīderlande, Francija – ja visi atklāj, tad jau mēs redzēsim vispār, vai viņi Eiropā maksā nodokļus. Un, ja viņi nemaksā, – kā mēs kā tirdzniecības bloks atbildam. Ja mēs atbildam visi kopā, tad mēs varētu panākt lielāku taisnīgumu un konkurētspējas izlīdzināšanos. Ja katrs mēģina atsevišķi, es domāju, ka tad nekādas izredzes nebūs.”

Savukārt Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Zane Vāgnere saka: “Šeit mēs esam situācijā, kur uzņēmums neatrodas konkrētajā valstī. Līdz ar to šobrīd tas, kas eksistē mūsu esošajā Eiropas ietvarā, ir tas, ka, piemēram, Francijā vai Īrijā šiem uzņēmumiem ir filiāles, šiem uzņēmumiem šajās valstīs ir šādi dati, līdz tieši tāpēc tas ir Eiropas jautājums, kādā veidā skatīties un iegūt datus un aprēķināt. Arī aprēķina formulas, kuras ir jāizmanto, lai aprēķināt, kādi tad ir tie ieņēmumi.”

“Facebook” un “Google” naudu pelna izvietojot reklāmas. Pakalpojumu izmanto gan mazie mājražotāji, gan lielās reklāmas aģentūras. Cik daudz naudas Latvijā strādājošie uzņēmumi šādi pārskaita “Facebook” un “Google”, nav zināms. To vajadzētu redzēt VID. Bet tās vadība un arī Finanšu Ministrija neuzskata, ka runa ir par lielām summām. Tāpēc par to uztraukties neesot vērts. Neoficiālās ziņas gan par šo neizpētīto tirgus daļu rāda, ka runa ir par desmitiem miljonu eiro vai pat vairāk.

“Es nedomāju, ka kāds Latvijas uzņēmums slēgtu miljoniem lielus kontraktus ar “Facebook”. Diez vai… Es domāju, ka tā nav. Tāpat kā mēs ar jums slēgtu līgumu – šis ir tik pat caurskatāms kā jebkurš cits,” saka VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Saruna ar Finanšu ministrijas valsts sekretāri Baibu Bāni:

“Nekā personīga”: Par kādām summām šobrīd mēs runājam? Kas ir tas, ko Latvija apskata kā potenciālos scenāriju, pret ko varētu ieviest iespējamas jaunas nodokļu likmes?

Bāne: Pašreiz novērtējams tikai tiek veikts.

“Nekā personīga”: Jūs varat apstiprināt, ka tās summas ir pat līdz 100 miljoniem eiro un pat lielākas, ko Latvijā strādājošie uzņēmumi pārskaita tālāk “Google” vai “Facebook”?

Bāne: Es negribētu pašlaik spekulēt. Mūsu rīcībā nav tādas informācijas, kas varētu apliecināt jūsu minētos ciparus.

Savukārt AS “DELFI” Valdes priekšsēdētājs Konstantīns Kuzikovs norāda: “Pēc maniem datiem, ja mēs runājam par 2018.gadu, tad gan “Facebook”, gan “Google” – kopīga summa, ko Latvijas uzņēmēji viņiem samaksāja, ir tuvu simts miljoniem. Tas ir lielāks nekā reklāmas tirgus.”

Vaicāts, vai šī summa arī būtu apliekami ar kaut kādu papildus nodokli? Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (“KPV LV”) atbild: “Nu, pēc dažādām aplēsēm tā summa varētu būt arī pat nedaudz lielāka. Bet, redziet, ja mēs skatāmies par aplikšanu ar nodokļiem – no Ekonomikas ministrijas puses tas nav tas virziens, uz kuru mēs gribam virzīties. Tāpēc, ka mēs gribam, lai attīstās digitalizācija Latvijā.”

Savukārt Kuzikovs bilst: “Īstenībā neviens nezina, cik maza bodīte, kas tirgo kaut kādas preces, maksā “Facebook” un “Google”. Cik tādu uzņēmēju Latvijā ir daudz, un ko saka paši “Facebook” un “Google” – lielu klientu un aģentūru tirgus viņiem ir aptuveni 10…20% no apgrozījuma. 80% ir mazie reklāmdevēji un mazais bizness, un šī nauda nekāda veida nekur nefigurē. Tas, ka uz šo brīdi nav skaidras shēmas, kā to darīt, un tas, ka ierēdņiem vajag padomāt un gudri padomi par to visu, kā aprēķināt – tas ir fakts, tas būs jādara.”

Saruna ar ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (“KPV LV”):

“Nekā personīga”: Tad Jūs tam klāt negribat ķerties?

Nemiro: Šobrīd nē. Tāpēc, ka mēs tiešām no Ekonomikas ministrijas puses virzām dažādus projektus, kas ir saistīti ar digitalizāciju. Bet, ja mēs uzliksim ierobežojumus, tas noteikti sākotnējā stadijā var nobremzēt ekonomikas attīstību.

Latvijas mediji naudu pelna no vietējiem reklāmdevējiem. Tas ļauj algot žurnālistus un veidot saturu latviešu valodā. Bet šobrīd mediju vide transformējas – liela daļa reklāmas un ar to pirkšanu saistītā nauda pa tiešo aiziet “Facebook” un “Google”. Šīs platformas, lai piesaistītu pēc iespējas vairāk lietotāju reklāmām, izmanto arī mediju radīto saturu, par ko šīs kompānijas nemaksā. Tas rosinājis diskusijas par digitālo nodokli, ko varētu novirzīt Latvijas žurnālistu darba uzlabošanai.

“Vajag saprast, cik liela nauda tur grozās. Un otrais, vai šajā gadījumā ar platformām, kas dabū pietiekami lielu daļu no reklāmas naudas, vai viņu vajag kaut kāda veidā ieguldīties atpakaļ tai valstij, kur viņa strādā. Un tad vismaz ar to nodokli mēs mēģināsim to naudu dabūt atpakaļ un sadalīt viņu starp Latvijas medijiem,” saka Kuzikovs.

Starpnieki sadarbībai ar “Facebook” Baltijā ir kompānijas “Httpool”. Firmas īpašnieks slovāku izcelsmes Apvienotajos Arābu Emirātos dzīvojošs uzņēmējs aizslēpies aiz vairākām ofšoru kompānijām. “Httpool” izveidojuši birojus Baltijas valstīs.

“Httpool Baltics” vadītājs Arnis Ozols skaidro: “Mēs esam tie, kas savieno šos medijus, kas atrodas ASV ar lokālu ekosistēmu. Mēs pārstāvam “LinkedIn”, “Twiter”, “Facebook”, ar cītus zīmolus – “TikTok”, “Snapchat” un noteiktos tirgos arī “Spotify”. Mēs esam pasaulē tikai otrais uzņēmums, kas ir ieguvuši tiesības pārstāvēt “Facebook”.”

Baltijas valstīs šādu uzņēmumu, kas, klusu strādājot, apgroza miljonus ir daudz. Arnis Ozols uzskata, ka nodokļa ieviešana ir novecojusi domāšana. Tā vietā medijiem būtu jāpieņem jaunie spēles noteikumi un pašiem ātrāk jāspēj mainīties.

“Analoģijās runājot, – septiņdesmitajos gados auto industrijā ASV bija krīze, kad pēkšņi cilvēki vairs nepirka lielas automašīnas. Un ko darīja autoražotāji – viņi domāju, pagaidīsim kādu laiku un tad jau gan atgriezīsies pie mūsu lielajām mašīnām. Bet tā vietā cilvēki sāka izvēlēties mazās japāņu mašīnas. Un tā es domāju, ka ir līdzīgi šeit – auditorija no lieliem ekrāniem aizmigrējusi uz mobilo vidi, prom no televīzijas, arī no desktopa, un mediji šobrīd nav adoptējušies realitātei,” saka Ozols.

Lielo korporāciju finanšu dati uzrāda pasakainus apgrozījumus un peļņu. Bet pēc OECD ziņām, pēdējo 19 gadu laikā pasaulē pretēji digitālajam progresam šajā jomā nomaksāto nodokļu apjoms ir tikai krities. Kā uzskata portāla “DELFI” vadītājs, – ja mediju joma nesaņems pienācīgu atbalstu, tad tik mazā un no globāliem satricinājumiem neaizsargātā vidē kā Latvijā izdzīvos tikai daži. Digitālais nodoklis varētu būt viens no risinājumiem.

Savukārt “Tet” valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Juris Gulbis norāda, ka problēma nav jauna.

“Telekomunikāciju nozare ar šo situāciju ir saskārusies jau krietni sen. Jau nav nekāds noslēpums, ka tās pašas saziņu lietotnes sniedz analoģisku pakalpojumu kā telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji, bet netiek ne regulēti, ne uzraudzīti ne tuvu tādā pašā veidā. Tas pats attiecās arī uz starptautiskajām straumēšanas vietnēm, kurām nav jāiet reģistrēties NEPLP, atskaitīties un sekot dažādām formām. Līdz ar to ir labi, ka šī te problēma ir pacelta un pievērsta sabiedrības un politiķu uzmanību tam,” saka Gulbis.

Kuzikovs norāda: “Es domāju, ka situācija visā pasaulē bēdīga. Ja mēs paskatāmies, kā mums samazinājies žurnālistu skaits. Un īpaši ne tik sen dzirdējām gadījumu ar LNT un TV3. Mē runājam par TV žurnālistiem, bet TV saturs arī iet uz “Online”. Un, ja “Online” vairāk un vairāk naudas ies ārzemnieki, tas nozīmē, ka vietējiem medijiem nebūs līdzekļu, lai veidotu saturu. Satura kvalitāte samazināsies, parādīsies vairāk nereālu un ”fake” ziņu. Un rezultāts var būt tāds, ka kādreiz mēs pamodīsimies, ka mums varbūt ir tikai viens vai divi vietējie mediji. Visi pārējie būs mediji, kas nāk no ārzemēm, tiek tulkoti un kur vietējie pat nestrādā.”

“Nekā personīga” lūdza VID datus par to, cik PVN deklarēts par Latvijā reģistrētu firmu darījumiem ar “Google” un “Facebook”. VID atbildēja, ka ”minētie uzņēmumi nav Latvijas Republikas nodokļu maksātāji un VID nesniedz nodokļu pārskatus.