Ar pirmdienu, 3.aprīli, gāzes tirgus Latvijā piedzīvo būtiskas pārmaiņas – šo energoresursu varēs pārdot ne tikai Latvijas gāze, bet arī citi komersanti. Kā intervijā Latvijas Radio norāda enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš, patlaban pieteikušies aptuveni 15 jauni gāzes tirgotāji.

To vidū ir “Daugavpils siltumtīkli” un “Latvenergo”, kas ir starp trim lielākajiem gāzes patērētājiem Latvijā, trešais lielākais patērētājs ir “Rīgas siltums”, kas iespējams arī pieteikties. Pieteiksies arī Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi. Vienlaikus viņš uzsver, ka “Gazprom” joprojām caur lobijiem mēģinās ietekmēt savu darbību Latvijā, jo arī šajā nelielajā reģionā ir tirgus, var gūt peļņu.

Viņš uzsvēra, ka, lai tirgus spētu reāli piedzīvot šādas pārmaiņas, jau pirms kāda laika no bijušā, ilggadējā monopolista – Latvijas gāzes, tika nodalīts gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators “Conexus Baltic Grid”. Tas ļauj praktiski jebkuram uzņēmējam, izmantojot Latvijā esošos cauruļvadus, tirgoties ar gāzi. Tagad valdībai būs jālemj, vai tā vēlas kļūt par “Conexsus” vienu no īpašniekiem. Āboltiņš uzskata, ka vienīgais, ko var dot akcionāra statuss, ir politiska pārliecība par to, ka – ja valsts ir īpašnieks – tā kaut kādās situācijā varēs iejaukties procesos un pieņemt lēmumus.

Runājot par gāzes cenu, eksperts norāda, ka gāzes cena, visticamāk varētu vēl kristies, bet attiecībā uz mājsaimniecībām pieaugt.

Jau vēstīts, ka pērn 11. februārī Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Enerģētikas likumā, kas ir būtisks solis tuvāk brīvas konkurences nodrošināšanai dabasgāzes tirgū un līdz ar to dabasgāzes piegāžu drošības un enerģētiskās neatkarības stiprināšanai Latvijā.

Līdz ar veiktajiem grozījumiem Enerģētikas likumā noteikts, ka 2017. gada 3. aprīlī dabasgāzes tirgus Latvijā tiks pilnībā atvērts visiem lietotājiem. Līdz ar to lietotājiem būs nodrošināta iespēja izvēlēties dabasgāzes tirgotāju un dabasgāzes cena tiks noteikta, tirgotājam un lietotājam vienojoties.

Enerģētikas likuma grozījumu mērķis ir: nodrošināt dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar dabasgāzes sadali vai tirdzniecību; novērst potenciālo risku, kad valstij stratēģiski svarīgu dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmu pieejamība tiek izmantota kā politiskās ietekmes instruments no trešajām valstīm; noteikt prasības un pienākumus tirgus dalībniekiem, darbojoties atvērtā dabasgāzes tirgū, kad lietotājiem pastāv iespēja brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju un iegādāties dabasgāzi par cenu, kas noteikta tirgus dalībniekiem savstarpēju vienojoties.

Mājsaimniecības lietotājiem, lai mazinātu sociālo spriedzi, ir paredzēta pakāpeniska tirgus atvēršana. Mājsaimniecības lietotāji arī pēc 2017. gada 3. aprīļa varēs izvēlēties, vai saņemt dabasgāzi par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikto tarifu, vai par tirgus cenu.

Savukārt, dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas un sadales tarifus gan juridiskām personām, gan mājsaimniecībām arī turpmāk apstiprinās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/