Patlaban ar valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tiek īstenoti 22 kultūras infrastruktūras sakārtošanas projekti, kas šobrīd ir dažādās attīstības stadijās. Šogad durvis vērs Muzeja krātuvju komplekss Pulka ielā un Ventspils Mūzikas vidusskola. Taču virknē projektu viss nerit tik raiti, kā tas ir noticis, piemēram, ar Mūzikas un rakstniecības muzeja un Nākotnes nama objektiem, raksta NRA.lv.

Kultūras ministrijas (KM) iestādes strādā 111 adresēs. No 160 miljoniem eiro lielā KM budžeta 12,5 miljoni tiek ieguldīti īpašumu uzturēšanai un nomai.

Patlaban KM īpašumā ir tikai trīs objekti, liela daļa jau pirms krīzes tika nodoti Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) pārziņā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā klāstīja kultūras ministre Dace Melbārde. Ministrija uzskata, ka tās īpašumā tomēr vajadzētu būt tādām iestādēm, kas pēc būtības ir kultūras objekti, nevis biroja ēkas, proti, Rundāles pils, Turaidas muzejs un Brīvdabas muzejs. Patlaban notiek diskusijas par to, ka tās jāpārņem no VNĪ, pārvēršot par kapitālsabiedrībām. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) vadītājs Juris Dambis piebilda, ka arī ēku komplekss Vecrīgā Trīs brāļi nav tikai biroja funkciju pildošs. Patlaban to apsaimnieko NKMP. Bet, ja šīs īpašums nonāks VNĪ rokās, tad tā uzturēšana būs divtik dārgāka nekā pašreizējā modelī un noteikti nekvalitatīvāka.

Šogad vērs durvis

Par Eiropas Savienības un valsts līdzekļiem patlaban top projekti šādās jomās: 7 muzeju (kopumā 60,8 miljoni eiro), 5 skatuves mākslas (37,8 miljoni), 5 izglītības (20,8 miljoni), arhīvu (5,7 miljoni). Viens no lielākajiem projektiem ir Muzeju krātuvju kompleksa izbūve Rīgā, Pulka ielā 8, ko ekspluatācijā nodos šā gada rudenī. Tas ļaus pārvietot Latvijas Nacionālā mākslas (LNMM), Latvijas Nacionālā vēstures (LNVM), Rakstniecības un mūzikas un Rīgas kino muzeju krājumu piemērotās un modernās telpās, nodrošinot klientus ar lasītavām un citiem pakalpojumiem. Būvniecības budžets – 28,7 miljoni eiro, šobrīd izlietoti 19,5 miljoni eiro. Galvenā problēma – kur rast līdzekļus krājuma pārvietošanai.

Otrs objekts, kas vērs durvis jau šogad, ir Ventspils Mūzikas vidusskola, tā ir valsts skola, kas darbojas jau kopš 1990. gada. 2014. gadā tā tikusi burtiski evakuēta no avārijas stāvoklī esošas ēkas un jau vairākus gadus darbojas astoņās adresēs. Sākumā VNĪ piedāvājusi robežapsardzei domātās telpas ārpus pilsētas, kur nav sabiedriskā transporta savienojuma, bet galu galā vienojušies ar pašvaldību, ka tiks celta jauna ēka. KM atbildība bija atrast līdzekļus skolas būvniecībai, bet vietvaras – koncertzālei (tajā paredzētas 1000 vietas). Kopējas izmaksas – 40 miljoni eiro, kas tika pamatā segti no ES fondu finansējuma. KM valsts sekretāre Dace Vilsone uzsvēra, ka būs nepieciešami papildu 160 000 eiro skolas uzturēšanai, ko šā gada budžetā neizdevās iekļaut.

Celtniecības stadijā ir arī Jaunais Rīgas teātris. To plānots pabeigt līdz 2020. gada beigām. Budžets – 27,3 miljoni eiro (ES finansējums 2,1 miljons eiro). VNĪ attīstības pārvaldes projektu direktors Jānis Ivanovskis-Pigits skaidroja, ka darbi šobrīd ir pārtraukti, jo atklājās – pamatu pāļu risinājums nav piemērots šai vietai. Proti, blakus ēkās radās plaisas, tāpēc jāmeklē daudz saudzīgāks celtniecības veids. Patlaban nav zināms, vai tam vajadzēs papildu līdzekļus. «Konflikti ir identificēti un nolikti malā, šobrīd strādājam pie jauniem risinājumiem. Kad būvniecība tiks pabeigta, tad kārtosim juridiskos jautājumus,» teica VNĪ pārstāvis.

Garie stāsti

Pēc gariem strīdiem beidzot sakustējies arī Nākotnes nama (Okupācijas muzeja pārbūve) projekts, bet arī tajā radušās līdzīgas problēmas – pamati izrādījušies nedrošāki, nekā sākotnēji domāts. Tāpēc tagad pasūtīta papildu ekspertīze, un šomēnes gaidāma atbilde, kā tālāk rīkoties. Tas var ietekmēt izmaksas un termiņus. Šobrīd no kopējā budžeta 6,6 miljonu eiro apmērā realizēti 1,5 miljoni eiro, akcentēja J. Ivanovskis-Pigits, piebilstot, ka arī Strēlnieku laukums tiks labiekārtots līdz 2020. gadam, izveidojot tur okupācijas piemiņas memoriālu, kā arī atjaunojot pieminekli strēlniekiem (budžets 2,4 miljoni eiro).

Neparedzami šķēršļi radās arī Rakstniecības un mūzikas muzeja atjaunošanā (RMM). VNĪ iepriekšējās valdes neizdarības dēļ tika pārtraukti celtniecības darbi ēkā Pils ielā, zaudēts ES finansējums, notika tiesāšanās, un miera izlīgums tiks noslēgts tikai šogad. Lai nekavētos, tika nolemts meklēt telpas citur – un, lai gan Mārstaļu ielas 6. nams atrodas izdevīgā vietā, tā telpas ir uz pusi mazākas nekā iepriekš. Būvniecības izmaksas tiek lēstas 3,3 miljonu eiro apmērā, īstenojot Noras Ikstenas un Ērika Ešenvalda koncepciju. Ēku Pils ielā KM gribētu saglabāt kultūras funkciju īstenošanai, taču, ja tur gribētu izvietot RMM, tad telpu atjaunošanai būtu vajadzīgi 5,5 miljoni eiro, un tādas summas KM nav, norādīja D. Melbārde.

Arī Rīgas pils konventa, kura telpās izvietosies LNVM, rekonstrukcija ir garo stāstu vidū. Tam atvēlēti 19,2 miljoni eiro (šobrīd iztērēti 12%). Projekta īstenošanas laikā atklājušās jaunas arhitektoniskas vērtības, tāpēc nepieciešami papildu izpētes darbi. J. Dambis pauda viedokli, ka «tur viss notiek normālās sliedēs» un steiga šādos objektos nav pieļaujama. Vispirms viss rūpīgi jāizpēta un tad var ķerties pie būvdarbiem. Vasaras vidū paredzēts sākt būvniecības pirmo kārtu, līdztekus strādājot pie otrās un trešās kārtas.

LNMM izstāžu zāle Arsenāls, kas atzīta par vidi degradējošu objektu, patlaban ir būvprojekta izstrādes posmā. Tai tuvākajā laikā tiks sākta fasādes un jumta sakārtošana. Pēc pārbūves un restaurācijas, ko plānots īstenot vēlāk, tajā būs moderna izstāžu un ekspozīciju vieta, kurā būs divtik vairāk telpu.

Siltināšanas projekti

Iecerēta ir arī prototipēšanas darbnīcu Riga Makerspace izbūve Aristīda Briāna ielā, izmantojot ES fondu naudu degradēto teritoriju atdzīvināšanai (kopbudžets 5,3 miljoni eiro). Tās izmantos gan Latvijas Mākslas akadēmija, gan Lietišķās mākslas un dizaina vidusskola – gan mācībām, gan sadarbībai ar uzņēmējiem. Līdzīgā veidā tiks īstenots projekts TabFab Miera ielā 58A (patlaban tur ir RTR) – starpdisciplināra izglītības, kultūras un radošo industriju atbalsta centra izveidei. Turp ar laiku varētu pārvietoties Kultūras akadēmija. Savukārt Lubānas ielā 80 notiks skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu un mēģinājuma zāļu kompleksa izbūve.

Virknei objektu – Latvijas Nacionālā arhīva ēkai Skandu ielā 14, Daugavpils Mūzikas vidusskolai, Dailes teātrim, Leļļu teātrim un Valmieras Drāmas teātrim, Rīgas cirkam, Nacionālo mākslu vidusskolai – paredzēts īstenot energoefektivitātes projektu.

Arī pašvaldības atjauno 45 kultūras objektus par saviem līdzekļiem – daļa no tiem ir saistīti ar tā saucamajiem kultūras ceļiem, piemēram, Kurzemē tāds ir Jēkaba ceļš, uz kura atrodas Pedvāles brīvdabas muzejs, Sabile, Kuldīgas vecpilsēta, Alsungas pils. Tādā veidā tiek veidoti jauni tūrisma maršruti un kultūras pakalpojumi.

Kultūras ministrijas iestādes:

70 Finanšu ministrijas īpašumā

19 Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) īpašumā

3 KM īpašumā (Latvijas Nacionālā bibliotēka, Silakroga bibliotēkas krātuve, Rīgas cirks)

Pašvaldības īpašumā

Rīgā: Latvijas Nacionālā opera un balets

Latvijas Nacionālais teātris

Mihaila Čehova Rīgas Krievu drāmas teātris

Mākslas muzejs

Daugavpilī:

Daugavpils teātris

Ventspilī: PIKC Ventspils Mūzikas vidusskola

Liepājā:

PIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola

Liepājas simfoniskais orķestris

Avots: KM

Īpašumu uzturēšanai no KM budžeta:

12,5 miljoni eiro, no tiem

Ekspluatācijai 4,4 miljoni eiro

Vienreizējiem kapitāliem ieguldījumiem 1,2 miljoni eiro

Nomas maksai VNĪ – 5,1 miljons eiro

Nomas maksai Rīgas domei 1,3 miljoni eiro

Nomas maksai citām pašvaldībām 375 951 eiro

Aisma Orupe

Foto: F64