Veselības ministre Ilze Viņķele (AP), bez izmaiņām nodokļu režīmos gatavojoties likvidēt divu grozu sistēmu, izvirzījusi ļoti radikālu priekšlikumu, intervijā Latvijas Radio sacīja bijušais valdības vadītājs, Saeimas deputāts Māris Kučinskis (ZZS).
Viņš norādīja, ka Viņķeles piedāvājums ir ciets solis un liek mainīt visas nodokļu maksāšanas jomas. Tas skartu gan patentmaksas, arī mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, kur strādājošajiem līdz šim piedāvāts brīvprātīgi pievienoties valsts veselības apdrošināšanas sistēmai. “Faktiski, tā ir pienākumu pārlikšana nevis uz darbinieku, bet uz darba devēju pleciem,” norādīja Kučinskis, nosaucot Viņķeles priekšlikumu par “nepopulāru soli”.
“Šī ir izaicinājums,” piebilda bijušais valdības vadītājs, norādot, ka jautājums ir par to, vai valdība ir tam gatava.
Bijušais valdības vadītājs atzina, ka veselības aprūpē reformas turpinās un šogad finansējums veselības aprūpei budžetā sasniegs 4,2% no valsts iekšzemes kopprodukta iepriekšējo aptuveni 3% vietā.
Kā zināms, Viņķele vakar pēc valdības sēdes paziņojusi, ka arī bez izmaiņām nodokļu režīmos gatavojas likvidēt divu grozu sistēmu.
Pašreizējais Veselības aprūpes finansēšanas likums, kura stāšanos spēkā Saeima atlika līdz jūlijam, ierobežo veselības pakalpojumu pieejamību un diskriminē pacientus pēc nodokļu maksāšanas statusa.
Līdz ar to pašreizējā likumā noteiktām kategorijām paredzēto obligāto maksājumu Viņķele piedāvā aizstāt ar papildus 1% no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, līdzīgi kā vispārējā nodokļa režīmā maksājošajiem. Kā jau ziņots, no pagājuša gada valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme tika paaugstināta par vienu procentpunktu, ieņēmumus novirzot veselības aprūpes finansēšanai, taču tas netika attiecināts uz visiem legālās nodarbinātības veidiem.
Ministres piedāvātājā risinājumā arī saglabāta iespēja noteiktām iedzīvotāju grupām pievienoties valsts obligātajai veselības apdrošināšanai, piemēram, tos iedzīvotājus, kuri ienākumus gūst no kapitāla pieauguma.
Viņķeles ieskatā nepieciešams aktīvāk praktizēt iespēju par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem piestādīt rēķinu deklarētās dzīvesvietas valstij (apdrošinātājam). Starpvalstu maksājumi neuzliek slogu ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem.
Foto: Valsts kanceleja
