Kopdzīves likums atbalstu Saeimā, visticamāk, neiegūs

Pēc diviem ar pus gadiem portālā “Manabalss.lv” iesniegtā iniciatīva par Kopdzīves likumu savākusi 10 tūkstoši parakstu, tomēr, visticamāk, ka Saeima šo priekšlikumu neatbalstīs.

“Viennozīmīgi skaidrs, ka laulības institūts, kas ir savienība starp vīrieti un sievieti, ir nostiprināts Satversmē. Jebkuri mēģinājumi ar kādu citu aktu attiecīgi degradēt šo laulības institūtu ir uzskatāmi par antikonstitucionāliem,” uzskata Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Gaidis Bērziņš.

Tāpat pret Kopdzīves likumu ir arī Latvijas Reģionu apvienības deputāte Inga Bite, kas sacīja, ka viņu partija nevar atbalstīt šo iniciatīvu, jo tā par ģimeni sauc arī dažādas kopdzīves savienības, kas nav starp vīrieti un sievieti.

Arī “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba atbalsta klasisku ģimenes modeli.

“Ir pareizi veidota pasaule, kurā bērni dzimst laulībā, kur ir vīrietis un sieviete, vai attiecībās, kur ir vīrietis un sieviete. Šis likums tālāk jau pantos runā arī par ģimeni un par iespēju, piemēram, tajā skaitā arī adoptēt bērnus,” sacīja Sudraba.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis arī norāda, ka visticamāk, ka vispārēju likumu neatbalstīs, bet ir skaidri pret viendzimuma attiecību reģistrēšanu, arī “Saskaņas” frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs īstu nostāju šajā jautājumā nepauž, vienīgi norāda, ka ir jāatrod kopsaucējs, kas ir izdevīgs abām pusēm.

Savukārt iniciatīva varētu gūt atbalstu no “Kustības “Par!”” deputātiem.

„Apmēram puse bērnu piedzimst vecākiem, kas nav reģistrējuši laulību. Lai ģimenes un lai šīs divu cilvēku savienības tiktu aizsargātas, mums būtu noderīgi šādu regulējumu pieņemt,” sacīja deputāte Lolita Čigāne.

Šīs iniciatīvas autors ir deputāts Juris Pūce, kurš norāda, ka Satversmes 110. pants liek valstij aizsargāt jebkuru ģimeni un bērnu, taču valsts aizsardzība šobrīd nav pieejama nelaulātiem pāriem – valsts dažādā veidā apgrūtina šo pāru dzīvi un rada necilvēcīgas situācijas, kuras šie pāri nevar atrisināt. Partneris, kura nelaulātais dzīvesbiedrs cietis negadījumā, nedrīkst pieņemt nepieciešamos medicīniskos lēmumus sava dzīvesbiedra vietā. Nelaulāts dzīvesbiedrs nesaņem sava partnera kopšanas tiesības invaliditātes gadījumā.

Nelaulāti dzīvesbiedri nesaņem nodokļu atvieglojumus, nevar mantot, nesaņem atbalstu no valsts vai pašvaldības dzīvesbiedra bojāejas gadījumā. Šo un līdzīgu apstākļu iespaidā valsts nedrīkst radīt šķēršļus Latvijas pilsoņiem tikai tāpēc, ka tie nav izvēlējušies vai šobrīd nemaz nevar laulāties ar saviem dzīves partneriem.

“Tāpēc Latvijai būtu jāpieņem Kopdzīves likums, kas dotu iespēju nelaulātiem pāriem reģistrēt savu kopdzīvi un kļūt par juridiski atzītu ģimeni, tāpat kā šie cilvēki sabiedrības acīs jau ir ģimene. Kopdzīves likuma projekts ir izstrādāts pēc pagājušogad Igaunijā pieņemtā Kopdzīves likuma parauga. Tas paredz nelaulātiem pāriem iespēju pie notāra reģistrēt savu kopdzīvi, kas dos tiem atbilstošas civilas un administratīvas tiesības. Likuma projekts pievienots šai iniciatīvai,” norāda Pūce.

Pieņemot Kopdzīves likumu, Latvija atzīs katra cilvēka tiesības uz savu personisko ceļu uz laimi. Ieguvumi no Kopdzīves likuma pieņemšanas: (1) Tiks nodrošināta līdztiesība starp laulātiem un nelaulātiem pāriem; (2) Kopā dzīvojošas pilngadīgas personas spēs atrisināt daudzās juridiskās problēmas, ko rada pašreizējās tiesiskās sistēmas nepilnības, tai skaitā (A) nodrošinās nelaulātu pāru tiesības uz valsts aizsardzību, (B) aizsargās ārpus laulības dzimušus bērnus un (C) piešķirs dažāda veida ģimenēm līdzīgas tiesības attiecībās ar valsti.

Foto: Pixabay