Apstrādes rūpniecības apjomi maijā turpināja samazināties. Kritums bija nedaudz mazāks nekā pirms mēneša – 7.4% vērts, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju. Visstraujākais kritums bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – nozarei, kurai ir sarežģītas un plašas piegāžu ķēdes, un tā visdrīzāk seko tendencēm Eiropā, t.i. gala tirgos. Šīs nozares saražotās produkcijas apmēri gada laikā krita teju pat par 50%. Savukārt, vislielākais negatīvais devums bija iekārtu un ierīču remontam un uzstādīšanai. Šī ir sestā lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare Latvijā, un maijā tā piedzīvoja 36% vērtu kritumu. Arī gandrīz visas pārējās apakšnozares uzrādīja mīnusu, un tikai trīs nozares varēja lepoties ar ražošanas apjomu kāpināšanu. Pozitīvu rezultātu ir uzrādījusi vislielākā apstrādes rūpniecības nozare – kokapstrāde. Tā palielināja savu izlaidi par 2.6%. Kokrūpnieki aptaujās norāda, ka pasūtījumi gan maijā, gan jūnijā bija kāpuši. Tomēr vidēji pēdējos 5 mēnešos izlaides apjomi gan ir samazinājušies.
Jau jūnijā Eiropas vasaras silto saules staru ietīta sāka pamazām atgūties arī eiro zonas lielo valstu apstrādes rūpniecība. Eirozonas iepirkumu menedžeru indeks (PMI) eirozonā liecina, ka noskaņojums apstrādes rūpniecībā turpina uzlaboties, sasniedzot labāko rezultātu kopš februāra, kad koronavīruss tikai sāka izplatīties Eiropā. PMI aptauju rezultāti liecina, ka jūnijā, kaut gan jau ar mazāku sparu, izlaides apjomi vēl tomēr turpināja sarukt, kā arī bija novērots jauno pasūtījumu samazinājums. Savukārt, Eiropas Komisijas uzņēmēju aptaujas dati liecina, ka nākotnes gaidas par saražotajiem apjomiem starp Latvijas uzņēmējiem jūnijā, salīdzinot ar maiju, ir kāpušas, kas vieš cerības par pakāpenisku situācijas normalizēšanos nozarē.
Neskatoties uz to, ka jūnijā Latvijā beidzās ārkārtas situācija un uzņēmēju noskaņojums sāka uzlaboties, der atcerēties, ka vīruss nekur nav pazudis. Pasaulē vīrusa izplatība sasniedz jaunus rekordus, bet Eiropā tiek novēroti lokāli uzliesmojumi, piemēram, Vācijā šāds uzliesmojums notika gaļas pārstrādes uzņēmumā. Līdzīga situācija novērota arī ASV, kur trijos gaļas pārstrādes uzņēmumos tika konstatēti vairāk nekā 11 tūkstoši COVID-19 gadījumi. Rezultātā slēgtas ražotnes un darbiniekiem noteikta karantīna. ASV parādījās bažas par gaļas deficītu, jo pārtikas veikalos bija ierobežotas iespējas iegādāties gaļu – pircējiem noteikts produktu iegādes limits. Šī situācija atspoguļo to, cik jutīga ir apstrādes rūpniecība, un, cik svarīga ir tās nepārtraukta darbība. Par laimi Latvijā koronavīrusa izplatība šobrīd tiek labi kontrolēta, un mūsu uzņēmējiem nav nācies slēgt ražotnes, kā to darīja rietumu kaimiņi. Bet tomēr ir jāatceras, ka riski vēl joprojām pastāv.
Laimdota Komare, Swedbank ekonomiste
