Klimata pārmaiņu plāni sitīs pa kabatu

Lai sasniegtu Nacionālā enerģētikas klimata plāna mērķus, iedzīvotājiem nāksies mainīt paradumus, bet tautsaimniecībai – pāriet uz zaļāku saimniekošanu. Visvairāk tas skars lauksaimniecības un transporta nozari, vēsta NRA.lv.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadībā vakar Nacionālās enerģētikas un klimata padomes pirmā sēdē tika diskutēts par Ekonomikas ministrijas izstrādāto Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam projektu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) pēc sēdes atklāja, ka Nacionālais enerģētikas un klimata plāns ir ļoti apjomīgs dokuments, kas aptver vairāk nekā 200 pasākumus, kas varētu transformēt ekonomiku un mainīt iedzīvotāju paradumus.

Pa pilsētu ar kājām vai velosipēdu

Pēc K. Kariņa teiktā, viena no Latvijas problēmām ir vecais autoparks. Latvijā automašīnu vidējais vecums it 14 gadi. Tāpēc esot jādomā, kā valsti papildināt ar jaunām automašīnām. K. Kariņš pieļauj, ka nākotnē vairs netiks ražotas un līdz ar to arī pārdotas automašīnas ar iekšdedzes dzinēju, bet, lai pārietu uz elektrotransportu, ir jāizveido atbilstoša infrastruktūra. Kā tieši tiks panākta autoparka atjaunošana, K. Kariņš gan neminēja, bet uzsvēra, ka «valdības mērķis nav izdomāt jaunus apgrūtinājumus vai aizliegumus». Neatkarīgā jau rakstīja, ka sākotnēji ar klimata plānu saistītajos dokumentos bija aprakstīta valdības iecere paaugstināt ar autotransportu saistītos nodokļus – akcīzi degvielai, ikgadējo transportlīdzekļu nodevu un ieviest vēl pavisam jaunu nodokli, kas būtu piesaistīts CO2 izmešu apjomam. Tas iedzīvotājus piespiestu pārsēsties uz bezizmešu autotransportu vai atturētu no privātā transporta lietošanas vispār.

Kā lielu mīnusu transporta jomā premjers vakar minēja arī to, ka joprojām nav izveidota park&ride sistēma Rīgā, kas samazinātu automašīnu daudzumu un tātad arī piesārņojumu Rīgas centrā. Šobrīd daudzi no Pierīgas dodas uz darbu Rīgā ar automašīnām. Park&ride stāvvietas ap Rīgu ļautu tajās novietot automašīnas un uz pilsētas centru doties ar sabiedrisko transportu. «Taču vislielākais ieguvums izmešu samazināšanā būtu, ja autotransporta vietā cilvēki izvēlētos pārvietoties ar kājām, velosipēdu vai sabiedrisko transportu,» sacīja K. Kariņš.

Arī lauksaimniecību gaida pārmaiņas. K. Kariņš uzskata, ka nākotnē lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības Latvijā, visticamāk, nevis samazināsies, bet gan palielināsies, tāpēc siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanai būtu jādomā par to zemes platību apmežošanu, kas netiek izmantotas lauksaimniecībā un kuras aizaugušas ar krūmiem.

Iespēja gūt labumu

Vienlaikus K. Kariņš klimata pārmaiņās saskata arī iespējas attīstīties Latvijas uzņēmumiem. Proti, Latvijas uzņēmējiem ar pašu radītiem energoefektīvu tehnoloģiju risinājumiem tuvākajā nākotnē būs iespēja atrast eksporta tirgus ne tikai Eiropas Savienībā (ES), bet arī visā pasaulē.

«ES kopējā klimata politika iezīmēta visai skaidri – siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana. Mūsu mērķis ir – nevis lai valsts skrien visiem nopakaļ, bet izmantot šo klimata politiku kā iespēju attīstīt tautsaimniecību.

Uzņēmējiem, kas spēs izstrādāt energoefektīvas tehnoloģijas, paveras garantēts 500 miljonu iedzīvotāju tirgus. Ja būsim radījuši energoefektivitāti veicinošas tehnoloģijas, tad varēsim nodrošināt eksportu pa visu pasauli,» sacīja K. Kariņš.

Arī ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) uzsvēra, ka Latvijai ir jādomā, kā uzņēmējiem gūt labumu no šī tirgus.

«Uzskatu, ka uzņēmēji ir spējīgi šo potenciālu izmantot. Te jāmin gan saules paneļu ražošana, gan arī vēja ģeneratoru komplektējošo daļu ražošana. Tāpat ir jādomā par mikroģenerāciju, kad uz dzīvojamajām ēkām uzstāda saules enerģijas paneļus, iegūto enerģiju nodod kopējā tīklā un saņem no tā, nemaksājot obligātā iepirkuma komponenti,» skaidroja R. Nemiro.

Nacionālās enerģētikas un klimata padome tika izveidota 2019. gada decembrī, lai rosinātu priekšlikumus valsts ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas mērķiem un pasākumiem 2030. gadam. Šajā padomē darbojas premjers, ekonomikas ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, finanšu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, labklājības ministrs, satiksmes ministrs, zemkopības ministrs un Ārlietu ministrijas valsts sekretārs. Padomes locekļu vidū ir arī pārstāvji no AS Augstsprieguma tīkls, AS Conexus Baltic Grid, AS Gaso, AS Latvijas gāze. Padomē darbojas arī vairākas sabiedriskās organizācijas, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Zemnieku saeima, Finanšu nozares asociācija, Latvijas Atjaunojamo energoresursu federācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija utt.

EP deputāti prasa stingrāku zaļo kursu

Eiropas Parlamenta vakar pieņemtā nostāja par Eiropas zaļo kursu atbalsta vērienīgu, ilgtspējīgu investīciju plānu, lai palīdzētu novērst finansējuma trūkumu. Deputāti arī prasa izveidot pienācīgi finansētu, taisnīgu pārejas mehānismu. Parlaments vēlas, lai topošajā klimata likumā noteiktu augstākus ES mērķus emisiju mazināšanai līdz 2030. gadam, proti, lai emisijas mazinātu par 55%, nevis «vismaz līdz 50%» salīdzinājumā ar

1990. gada līmeni, kā to pašlaik paredz Eiropas Komisija. Deputāti vienojās, ka līdz 2021. gada jūnijam ir vajadzīgi jauni enerģijas un energoefektivitātes mērķi, tostarp arī saistoši mērķi ikvienai dalībvalstij, turklāt jāpārskata arī citi ES tiesību akti šajā jomā.

«Parlaments pārliecinoši atbalstīja EK priekšlikumu un atzinīgi vērtē to, ka paredzēts visas ES politikas jomas pieskaņot zaļā kursa mērķiem. Kā lauksaimniecība, tā tirdzniecība un ekonomikas pārvaldība un citas politikas jomas tagad ir jāskata un jāanalizē zaļā darījuma kontekstā,» pēc balsojuma teica Vides komitejas priekšsēdētājs Paskāls Kanfāns.

Ilze Šteinfelde

Nākošais raksts >