Kadastrālo vērtību iesaldēšana no NĪN kāpuma paglābs tikai daļu īpašumu Kadastrālo vērtību iesaldēšana uz diviem gadiem no nekustamā īpašuma nodokļa kāpuma paglābs tikai daļu īpašumu, jo Saeimas akceptētie grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā paredz vairākas atkāpes. Ar kadastrālās vērtības pieaugumu un tai sekojošu nekustamā īpašuma nodokļa kāpumu nākamgad jārēķinās, piemēram, jaunajos projektos dzīvojošajiem.

Valsts zemes dienests (VZD) šobrīd nevar pateikt, cik īpašumiem Latvijā nemainīsies kadastrālās vērtības un cik īpašumiem tās mainīsies, jo Ministru kabinetam vēl ir jāpieņem grozījumi Kadastrālās vērtēšanas noteikumos. Šie noteikumi noteiks precīzu aprēķinu kārtību un gadījumus, kuros mainīsies kadastrālās vērtības. «Turklāt vienai zemes vienībai var būt vairāki apgrūtinājuma veidi, piemēram, Jūrmalā zemes vienībai var būt gan ar Baltijas jūru saistīts apgrūtinājums, gan kultūrvēsturisks apgrūtinājums, gan dabas liegums,» NRA.lv skaidroja Valsts zemes dienesta sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Ciganova. Valsts zemes dienesta rīcībā esošā informācija gan liecina, ka apgrūtinājumu grupā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla reģistrētas aptuveni 30 000 zemes vienību. Savukārt apgrūtinājumu grupā Īpašumi aizsargājamās teritorijās reģistrētas aptuveni 56 000 zemes vienību. I. Ciganova uzver, ka īpaši aizsargājamas dabas teritorijās šobrīd tiek samazināta lauku zemes vērtība no 5% līdz 30% atkarībā no aizņemtās platības, bet apbūves zemei – līdz 45 procentiem.

VZD šobrīd nevar pateikt, cik daudz ir Latvijā dzīvojamo namu un tajos esošo dzīvokļu, kas ir nodoti ekspluatācijā pēc 2000. gada 1. janvāra. Likuma grozījumos ir teikts, ka VZD līdz 2017. gada 1. jūlijam pieprasa un Tiesu administrācija līdz 2017. gada 31. oktobrim sniedz informāciju par pirmreizējo ēkas ekspluatācijas pieņemšanas gadu tām ēkām, kuras pirmreizēji nodotas ekspluatācijā pēc 1995. gada 13. septembra un kurām Kadastra informācijas sistēmā nav norādīts gads, kad ēka pieņemta ekspluatācijā. Ja Tiesu administrācijai nav šādas informācijas, Valsts zemes dienests pieprasa un pašvaldības līdz 2018. gada 31. martam sniedz minēto informāciju.

2014. gadā, kad šī ideja izskanēja pirmo reizi, Latvijā bija aptuveni 1000 dzīvojamo māju (32 000 dzīvokļu), kuras varēja dēvēt par jaunajiem projektiem.
Vienlaikus deputāti arī atbalstīja priekšlikumu, kas paredz piemērot 30 procentu kadastrālās vērtības samazinājumu zemei, kuras lietošanas mērķis ir dzīvojama apbūve un ir reģistrēts apgrūtinājums – kultūras piemineklis. Tādi, piemēram, ir daudzdzīvokļu nami vai mājas Rīgas centrā, Mežaparkā, atsevišķās vietās Pārdaugavā, kā arī Kleistos.

Pēc VZD datiem, Latvijā ir aptuveni 9000 zemes vienību (tajā skaitā Rīgā un Jūrmalā aptuveni 5200 zemes vienību), kuru lietošanas mērķis ir dzīvojama apbūve, bet ir reģistrēts apgrūtinājums – kultūras piemineklis. Šiem īpašumiem papildu samazinājums nākamgad varētu būt aptuveni 30 % apmērā, pieļauj VZD.

Ilze Šteinfelde

Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0