Pieaugot akcīzes nodokļa likmēm alkoholam, Latvijā nopērkamais alkohols Igaunijas iedzīvotājiem ir kļuvis mazāk iekārojams. Cenu atšķirība joprojām ir saskatāma, lai gan nav vairs tik izteikta kā iepriekš. Savukārt palielinātais degvielas akcīzes nodoklis Latvijas autobraucējiem vai caurbraucējiem liek meklēt lētāku degvielu Lietuvā.

Akcīzes nodokļa kāpums degvielai benzīna litru sadārdzinājis vismaz par 4,8 centiem un dīzeļdegvielas litru – par 3,8 centiem (ieskaitot PVN). Viskrasāk cenu kāpumu izjūt zemu ienākumu īpašnieki, no kuriem daļa vispār bija spiesta pārtraukt savas automašīnas izmantošanu. Atšķirīgās degvielas akcīzes nodokļa likmes starp valstīm ir radījušas degvielas tūrismu starp Latviju, Lietuvu un Igauniju, kurā Latvija diemžēl zaudē, raksta NRA.lv.

Lūko pēc lētākā piedāvājuma

Akcīzes nodokļa pieaugumu degvielai, kas izraisījis arī degvielas cenu kāpumu, ir pamanījuši 93% autovadītāju, liecina automātisko degvielas uzpildes staciju tīkla Neste veiktā aptauja šā gada marta sākumā. Kopumā vairāk nekā trešā daļa šoferu jeb 39% no visiem respondentiem atzīst, ka degvielas cenu izmaiņas ir bijušas būtisks iemesls, lai pārskatītu savus līdzšinējos auto izmantošanas paradumus un tos mainītu. Pamata stratēģija, kā, saskaņā ar pētījumā iegūtajiem datiem, auto vadītāji cenšas ietaupīt, ir lētākas degvielas meklējumi, ko atzīst 49% respondentu, kā arī retāka (48%) un pārdomātāka (44%) automašīnas izmantošana.

Daļa autovadītāju neslēpj, ka biežāk pārvietojas kājām, kā arī brauc taupīgāk, rūpīgi domājot par savu braukšanas stilu, kas lielā mērā ietekmē degvielas patēriņu. Savukārt 24% autovadītāju atzina, ka biežāk pārvietojas ar citu transporta līdzekli, piemēram, sabiedrisko transportu vai velosipēdu, vai arī taupīšanas nolūkos izmanto iespēju kooperēties un pārvietojas ar kādu kopā. Šāda stratēģija degvielas taupības nolūkos izteikti raksturīga sievietēm (25% pretstatā 12% vīriešu).

Aptaujā, kurā piedalījās 500 respondentu no visas Latvijas, noskaidrots, ka vislielāko ietekmi cenu izmaiņas atstājušas uz zemu ienākumu īpašniekiem – 56% autovadītāju šajā grupā norādījuši, ka mainījuši savus auto izmantošanas paradumus. Tie vadītāji, kuriem ir salīdzinoši augstāks ienākumu līmenis (virs 900 EUR mēnesī), savus auto izmantošanas paradumus ir mainījuši vien 16% gadījumu.

Patēriņš nemazinās

Valsts ieņēmu dienesta dati gan liecina, ka šā gada janvārī mazumtirdzniecībā pārdots vairāk nekā pērn janvārī, proti, 71 924 tonnas degvielas, kas ir par 1966 tonnām jeb 2,8% vairāk nekā 2017. gada janvārī. Mazumtirdzniecībā realizētās dīzeļdegvielas apmērs janvārī ir palielinājies par 3254 tonnām jeb 6,4%, realizētā benzīna apmērs samazinājies par 77 tonnām jeb 6%, bet realizētā biobenzīna apmērs sarucis par 887 tonnām jeb 7 procentiem.

Visa pagājušā gada laikā mazumtirdzniecībā kopumā realizētas 941 772 tonnas degvielas, kas ir par 47 501 tonnu jeb 5,3% vairāk nekā 2016. gadā.

SIA Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens uzsver, ka tirgus dati par 2018. gada janvāri tikai daļēji atspoguļo patieso situāciju.

«Lai gan 39% no visiem respondentiem atzīst, ka degvielas cenu izmaiņas ir iemesls, lai pārskatītu auto izmantošanas paradumus, tirgus dati par 2018. gada janvāri tikai daļēji atspoguļo šo tendenci. Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču pārvaldes dati liecina, ka kopējais degvielas mazumtirdzniecības patēriņš valstī šī gada janvārī ir audzis par 2,8%. Tajā pašā laikā benzīna patēriņš ir krities par 6%, bet pieprasījums pēc dīzeļdegvielas ir audzis par vairāk nekā 6%. Lai arī redzam, ka akcīzes nodokļa izmaiņas lielu ietekmi uz patēriņu nav atstājušas, uzskatu, ka Baltijas valstīm vajadzētu apsvērt līdzvērtīgas akcīzes nodokļa likmes, lai aizsargātu iekšējo tirgu, jo pašreiz tās ir ļoti dažādas, kā dēļ var novērot degvielas tūrismu starp Latviju, Lietuvu un Igauniju,» norāda A. Airiainens.

Tirgū liela konkurence

Savukārt AS Virši A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs uzsver, ka būtisku izmaiņu autobraucēju paradumos uzņēmums nejūt.

«Šo pirmo trīs mēnešu laikā pēc akcīzes nodokļa ieviešanas degvielas cenu varētu raksturot kā stabilu, jo nav novērots būtisks standarta cenu pieaugums. Protams, tā kā tirgū pastāv liela konkurence, degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumi īsteno dažādas īstermiņa akcijas, sniedzot izdevīgāko piedāvājumu saviem klientiem, bet kopumā šādas aktivitātes neietekmē standarta cenu. Situācijas stabilitāti šajā periodā nodrošinājis arī tas, ka gada sākumā degvielas iepirkuma cenai biržā nav novērotas krasas svārstības. Ikdienā novērojam, ka lielākā daļa klientu ir apraduši ar jaunajām izmaiņām un cenu pieaugumu ļoti krasi neizjūt,» sacīja A. Andrianovs.

Ilze Šteinfelde

Foto: Pixabay